"Maigās atlaišanas" sliktā prakse

No Finanšu ministrijas vadības par šo valda skaidrojošas informācijas vakuums, jo finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un viņa padomnieks nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Kaspars Čerņeckis atrodas atvaļinājumā. Tas šim informācijas vakuumam netraucēti ļauj piepildīties ar baumām, viedokļiem, versijām un politiskām intrigām. Piemēram, izskan, ka pārkāpumi ir aiz matiem pievilkti, lai rastu formālu iemeslu atlaist Jaunzemi. Izskan dažādas versijas par to, vai pārkāpumi ir būtiski, vai nav.

Patiešām, Latvijā ir slikta tradīcija, ka amatpersonas tiek turētas aizdomās par smagiem pārkāpumiem un dažkārt pat amatnoziegumiem, korupciju ieskaitot, bet faktiski savus amatus zaudē par šķietami nebūtiskiem pārkāpumiem vai nosacīti saudzējošā veidā, piemēram, viņiem tiek atņemta pielaide valsts noslēpumam, tiek aizrotēti vai aizsūtīti izdienas pensijā. Kāpēc šāda prakse ir slikta? Jo amatpersona parasti aizceļo uz citu amatu, turpinot savu toksisko darbību. Turklāt citas amatnoziegumā, iespējams, iesaistītās personas netraucēti turpina rosīties.

Vai nu pierādījumu par patieso nodarījumu ir par maz, vai citas šī nodarījuma izmeklēšanā iesaistītās iestādes nav uzdevuma augstumos, vai piesedz, vai nu ir vēlme saudzēt kādu, kurš vēl iesaistīts shēmā, ieskaitot to, kurš par to, iespējams, ziņojis. Tad nu tiek izlemts veikt saudzējošo "sanitāro cirti", ar pirmo juridiski korekto ieganstu "noņemot no trases" toksisko amatpersonu. Ļoti jācer, ka šoreiz sabiedrība uzzinās par VID vadības maiņas (ja līdz tam nonāks, protams) patiesajiem iemesliem – lai tie būtu skaļi vai mazāk skaļi. Tas atņems skābekli spekulācijām par pārmaiņu slēptiem iemesliem, kas jau uzsākušas savu dzīvi neatkarīgi no faktiem un faktiskajiem notikumiem.

Tādēļ, ja tiešām Jaunzemes disciplinārlietas draudi ir saistīti ar veidu, kā notiek VID amatpersonu un klientu sarunu ierakstīšana, tad būtu valstiski svarīgi noskaidrot, vai runa tiešām ir tikai par šo formālo, bet nebūt ne nenozīmīgo pārkāpumu (ja ierakstīšana notikusi juridiski nekorekti, ieraksti kā pierādījums ir miskastē metami), vai tomēr par pašu nodokļu iekasēšanu un VID auditu ierosināšanas un izbeigšanas praksi. Tas, pret kurām personām un pēc kādiem kritērijiem VID uzsāk vai izbeidz nodokļu auditu, veic vai neveic nodokļu uzrēķinu, sarēķina vai nesarēķina valstij nodarītos zaudējumus, ir noslēpums, kura ietekme uz budžetu mērāma ar daudzām nullēm. Ja atklātos, ka aiz šī noslēpuma stāv konkrēti uzvārdi un amatpersonu rīcība vai bezdarbība, tas būtu, iespējams, lielāks satricinājums nekā Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana.