Līdztekus militāro izdevumu palielināšanai un jaunu ieroču izmēģinājumiem kā kolektīvie Rietumi, tā Maskava apsūdz viens otru agresivitātē un starptautisko tiesību neievērošanā. Rietumos populāra tēma ir Krievijas centieni pārskatīt pašreizējo pasaules kārtību un nepamatotās (raugoties no Rietumu viedokļa) ģeopolitiskās ambīcijas, savukārt Maskavā patīk runāt par pasaules kārtības netaisnīgumu un Krievijas stratēģisko interešu ignorēšanu. Attiecības ar Ķīnu tiek skaidrotas zemākās toņkārtās, taču vadmotīvi ir ļoti līdzīgi.
Zināmākais piemērs ir ASV veidotā pretraķešu aizsardzības sistēma, kas kopumā izmaksās gandrīz 200 miljardus dolāru. Sistēma top, neraugoties uz to, ka liela mēroga konflikta gadījumā tā nebūs spējīga radīt vērā ņemamas problēmas Vašingtonas galvenajiem ģeopolitiskajiem oponentiem. Šādu mērogu sistēma vismaz Eiropā nav vajadzīga tādu valstu kā Irāna vai Ziemeļkoreja teorētiskā raķešu uzbrukuma atvairīšanai, kas ir sākotnēji pieteiktais pretraķešu vairoga izveides mērķis.
Tajā pašā laikā neviens vienpusēji nelauzīs starptautisko līgumu un netērēs šādas naudas summas tikai tādēļ, lai izveidotu sistēmu, par kuras lietderību pastāv pamatotas šaubas. Attaisnojamas šīs darbības ir tikai gadījumā, ja sistēmas izveidei ir cits mērķis, atšķirīgs no sākotnēji pieteiktā. Un, tā kā pārtvērējraķetes viegli iespējams aizstāt ar kodolgalviņas nest spējīgām, jau citiem mērķiem paredzētām raķetēm, galvenokārt Maskava runā par to, ka pie Krievijas robežām tiek veidota uzbrukuma sistēma, par stratēģiskā līdzsvara izjaukšanu un atbildes soļu speršanu. Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka nekavējoties sekos otras puses pretreakcija, tiks aptverti aizvien jauni sektori, un apburtais loks var turpināties nenoteikti ilgi, kamēr kādam neizturēs nervi, sabruks ekonomika vai nomainīsies politiskā sistēma, ieskaitot ģeopolitiskās prioritātes.
Pagaidām atklāta bruņošanās sacensība vēl nav sākusies, taču tās iestāšanās ir ļoti reāla, it īpaši kā globālo ģeopolitisko pretrunu neatņemama sastāvdaļa. Pēc PSRS sabrukuma globālā mērogā dominējušie kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā zaudē ietekmi, ir sākušies globalizācijas Rietumu versijas atplūdi, kā arī parādījies pretendentu loks uz jaunas, tā dēvētās daudzpolārās pasaules kārtības izveidi, kur Rietumiem ir atvēlēta loma tikai kā vienam no spēka centriem. Militārais potenciāls šādā situācijā ir viens no galvenajiem argumentiem, un, ja starp lielvalstīm netiks panāktas vienošanās par globālās ietekmes pārdali (kas ir maz ticama iespēja), pasauli diemžēl gaida visai drūms laika posms, turklāt maksāt par bruņošanās sacensību nāksies visiem, tostarp arī Latvijai.
> Andis Sedlenieks
Hmm
Vojennijs