Patlaban aptieku skaits ir valsts regulēts. Eksperti lēš, ka jau šobrīd to pilsētās esot par daudz. Laukos situācija ar aptieku pieejamību kritiskāka - tur joprojām drīkst dibināt jaunas, taču neviens neraujas to darīt. Iemesls līdzīgs kā ar banku nodaļām un filiālēm - nav peļņas iespējas, nav servisa. Tas vedina domāt, ka arī aiz prasības ļaut dibināt jaunas aptiekas pilsētās stāv nevis vēlme palīdzēt klientiem vai pašrealizēties jaunajiem farmaceitiem, ko min kā liberalizācijas argumentu, bet gan pelnīt. Uz kā rēķina? Ne jau uz recepšu zālēm, kuru lietojums ierobežots (ārstu regulēts).
Jau tagad aptiekās bieži manīti pircēji ar gariem sarakstiem, pašuprāt, vitāli nepieciešamām minerālvielām un vitamīniem bezmaz vai katrai ķermeņa daļai, kā arī visdažādāko saslimšanu simptomu mazināšanas līdzekļiem. Un pamēģiniet pārmest, ka šie cilvēki nerīkojas atbildīgi - kā zāļu reklāmās saskaņā ar likumu pieteikts. Reklāmas noskatījās, lietošanas pamācību izlasīs. Nepajautāja ārsta viedokli? Bet tie taču ir bezrecepšu līdzekļi, ko nu ies dakterus traucēt!
Skaidrs, ka pēc aptieku darba nostādīšanas brīvā tirgus konkurences situācijā, šāda pašārstēšanās tiks stimulēta vēl vairāk. Jo tas būs izdzīvošanas jautājums. Un ne vairs cilvēku, bet - aptieku.
Kā sekas tam - cilvēki pie ārstiem vērsīsies jau daudz smagākā saslimšanas stadijā. Nedomāju, ka ārsti šādu perspektīvu sagaidītu ar priecīgu prātu.
Tad, lūk, viena lieta, ka Satversmes tiesa pagaidām šādas tirgus liberalizācijas iniciatīvas noraida kā neskatāmas, cita - ir nepieciešama daudz aktīvāka sabiedrības izglītošana par to, ka nekādas brīnumzālītes nevar būt risinājums veselības problēmu gadījumā. Bez variantiem - jāvēršas pie ārsta. Un to jāskaidro būtu tieši tāda līmeņa autoritātēm medicīnas jomā un arī politikā kā Valdis Zatlers. Tas būtu arī valstsvīra cienīgāk, nekā izniekot savu autoritāti pārspriedumiem ar kustoņu lomu dalīšanu bijušajiem vai esošiem politiķiem.