Protams, neviens pētījums nav jāuztver kā neapstrīdams spriedums. Tomēr tas, ka Viļņa pakāpusies augstāk par Rīgu, ņemot vērā arī citus datus, kas rāda, ka Lietuva ekonomiski apsteidz Latviju, būtu jāuztver kā brīdinošs modinātājzvans gan Rīgas domei, gan mūsu Saeimai un valdībai. Savulaik par Rīgas tēlu investoru skatījumā tika teikts, ka mūsu galvaspilsēta ne vien ģeogrāfiski, bet arī ekonomiski ir visas Baltijas centrs – ir vērienīgākā lidosta Baltijā, ir osta, kurā notiek arī pasažieru pārvadājumi, ir senas rūpniecības tradīcijas. Tomēr Viļņa, kas ģeogrāfiski atrodas Baltijas dienvidu malā, kurai nav ostas, nav senu rūpniecības tradīciju un kuras lidosta nav nekāds avionozares šedevrs, ārvalstu investoru skatījumā šķiet pievilcīgāka par Rīgu. Turklāt runa nav tikai par investoru skatījumu. Rīga patlaban nav nekāda sapņu pilsēta, uz kuru tiektos iedzīvotāji no citām Latvijas pašvaldībām.
Dati, ko mikroblogošanas vietnē Twitter publiskojis ekonomikas eksperts Jānis Hermanis, rāda – kopš XXI gadsimta sākuma Viļņā iedzīvotāju skaits ir nedaudz audzis (no 542,6 tūkstošiem līdz 552,8 tūkstošiem), bet Rīgā sarucis (no 753 tūkstošiem līdz 605,8 tūkstošiem). Centrālā statistikas pārvalde vēsta, ka 2021. gadā iedzīvotāju skaits Rīgā krities (par 1,4% jeb 8,8 tūkstošiem), toties audzis Pierīgā (par 1,3% jeb 4,7 tūkstošiem). Protams, par datiem allaž var diskutēt, bet vispārējās tendences bezkaislīgi skaitļi parāda. Pirms vairākiem gadiem visai populārs viedoklis bija tāds, ka Rīgai rietumnieciski attīstīties traucē tās austrumnieciskā pārvaldība. Taču nu jau pagājis ilgs laiks, kopš saskaņiešu valdīšana ir beigusies, un drīzumā būs apritējuši divi gadi, kopš pie varas ir pašreizējā dome, kuru vada eiropeiski politiskie spēki.
Diemžēl nav noliedzams, ka Rīgas kā Baltijas metropoles tēlu krietni iedragājusi pandēmija – Vecrīga joprojām nav atguvusies un starptautiskā prāmju satiksme nav atjaunota, taču tās ir novēršamas nepilnības. Nopietnākas problēmas ir tās, ka reti dzirdams par to, kādās nozarēs Rīga mērķtiecīgi cenšas piesaistīt ārvalstu investīcijas un ka tiek darīts pārāk maz, lai pilsētas dzīvojamos rajonus padarītu pievilcīgus vidusslānim, kas nevar atļauties villu Jūrmalā.