Izskatās, ka opozīcijai arī izdevās iedēstīt nelielu šaubu sēklu par domē pārstāvēto politisko spēku savstarpējām attiecībām. Proti, visai savdabīgu pozīciju ieņēma domes Latvijas Krievu savienības (LKS) frakcija, kuras pārstāvji debatēs faktiski nostājās valdošās koalīcijas pusē, skaidri pasakot, ka demisijas pieprasījumus neatbalstīšot. To, protams, izmantoja pārējā opozīcija, šādu nostāju definējot kā LKS piesliešanos (vai piesliešanu) valdošajai koalīcijai. Nedaudz smīnu izraisīja LKS biedru uzstāšanās saturs – lai gan LKS deputāti mēģināja spēlēt "konstruktīvo opozīciju", debašu laikā klāstot savas idejas, ko un kā vajadzētu darīt, lai Rīga vairs nepiedzīvotu neseno "sniega un ledus katastrofu", palika sajūta, ka šie "konstruktīvie priekšlikumi" vairāk ir mērķēts signāls koalīcijai par LKS vēlmi izkļūt no opozīcijas flanga, par to piedāvājot atbalstošas balsis, kas noteikti kādā brīdī varētu būt noderīgas pozīcijai. Patiesībā visa ārkārtas sēde ne ar ko neatšķīrās no ikdienā ierastās ainas – aizstāvot abus rātskungus, daļa pozīcijas deputātu vairāk vai mazāk gānīja un kritizēja opozīciju, protams, neaizmirstot atgādināt "pagātnes grēkus un pārmaiņu koalīcijas saņemto smago mantojumu", un arī daļa opozīcijas pamatīgi kritizēja Staķi un Ķirsi ar visām pieejamajām metodēm.
Tomēr nevar neatzīt – visam pa vidu gan no pozīcijas, gan opozīcijas izskanēja gana daudz saturīgu vārdu – viens otrs pozīcijas deputāts atzina kļūdas, piekrita, ka atlaižamie nav gluži "balti un pūkaini", vienlaikus tomēr norādot, ka abu amatpersonu atlaišana nebūs loģiskākais problēmas risinājums, tāpēc jāizdara secinājumi un jārīkojas, lai situāciju mainītu. Arī dažu opozīcijas oratoru paustajā varēja skaidri saklausīt atziņu, ka apvērsuma mēģinājums vairāk organizēts ar mērķi pievērst publisku uzmanību problēmām pašvaldībā un arī pakritizēt pozīciju, ka tā vispār neieklausās opozīcijas loģiskos priekšlikumos un to ignorē. Taisnības labad gan jāpiebilst – pozīcijas un opozīcijas attiecības īpaši neatšķīrās arī iepriekšējo sasaukumu laikā – gan citādās pozīcijās. Rezumējot jāsecina – šī nav tikai Rīgas īpatnība un tieši tādēļ ļoti bēdīgi, ka arī pašvaldībās aizvien pārsvarā tiek dzīta politika un nesaprotamas rīcības, nevis kopīgs kvalitatīvs un enerģisks darbs pilsētas vai novada attīstībai.