Nenoliedzami paaudžu tematikai daudz uzmanības pievērš arī citviet pasaulē, piemēram, Somijā, taču tur diskusiju centrā ir atšķirīgā attieksme pret modernajām tehnoloģijām. Latvijā paaudžu uzskatu pretmeti tiek saistīti ne tikai ar moderno tehnoloģiju uztveri, bet arī ar sociālpolitisko pieredzi.
Savulaik intervijā Dienai biznesa un vadības konsultants Mārtiņš Vecvanags skaidroja, ka mūsu sabiedrībā labi pamanāmas ir trīs paaudzes – vecākā paaudze, kura savu pirmo karjeru izveidoja padomju okupācijas laikā, bet otro – pēc 1990. gada 4. maija un tagad ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, vidējā paaudze, kurai bērnības atmiņas saistās ar atmodas gadiem un kura pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas strauji kļuva patstāvīga un pierada paļauties tikai uz sevi, kā arī jaunā, divdesmitgadnieku paaudze, kurai svarīgākā motivācija ir "lai man būtu interesanti".
Dažādas paaudzes, atšķirīgas pieredzes un līdz ar to – pat pretēji redzējumi, taču par to jāpriecājas, jo viedokļu daudzveidība ir apliecinājums demokrātijai.
Pēdējā laikā ne viens vien politiķis uzsvēris, ka mūsu sabiedrībai beidzot jāatbrīvojas no padomju totalitārisma mantojuma, un te nu politiķiem ir taisnība, taču tieši domāšana kategorijās "tas ir pareizi" un "tas ir nepareizi" ir skumjš padomju okupācijas mantojums.
Manas paaudzes cilvēkiem, kā arī divdesmitgadniekiem var šķist pārspīlēta uzmanība, ko vecākā paaudze velta bēdīgi slavenajiem "čekas maisiem", taču vecākajai paaudzei iegūt atbildes uz ilgus gadus gruzdošiem jautājumiem ir svarīgi. Tas vienkārši jāpieņem. Savukārt vecākajai paaudzei jāpieņem tas, ka jauniešiem virtuāla realitāte ir būtiska dzīves daļa, kas nodrošina ne tikai izklaidi, bet arī izglītošanos un praktisku jautājumu risinājumu – no dzīvesvietas atrašanas līdz aviobiļešu iegādei. Un tieši tāpat visu citu paaudžu pārstāvjiem arī jāpieņem, ka vidējā paaudze, kura pieauga par vētrainajiem un romantiskajiem dēvētajos XX gadsimta 90. gados, radusi patstāvīgi pieņemt lēmumus, iet savu ceļu un ignorēt visdažādākos manipulatorus.
Tāpēc beigsim līdzcilvēkus – arī politiķus – kritizēt par to, ka viņi ir «vēl tik jauni» vai «jau tik veci». Ne jau gadu skaits, bet gan sasniegumi ir būtiski!