Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Pagaidām uzvara tikai atsevišķā kaujā

Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuras uzvarētāju kļuva proeiropeiskās opozīcijas kandidāte, Rīcības un solidaritātes partijas Partidul Actiune si Solidaritate (PAS) līdere Maija Sandu, kura tiek uzskatīta arī par valsts apvienošanās ar Rumāniju atbalstītāju.

Vēlēšanu otrajā kārtā Sandu konkurēja ar esošo prezidentu, bijušo sociālistu partijas līderi Igoru Dodonu, kurš pēc stāšanās amatā 2016. gadā formāli kļuva par bezpartejisku politiķi. Dodons savukārt tiek uzskatīts par prokrievisku, jo atbalsta labas attiecības ar Krieviju un Moldovas integrāciju Krievijas vadītajās ekonomiskajās struktūrās.

Visai pārliecinošu uzvaru Sandu (57,6% pret 42,4%), jāpiebilst, nodrošināja viņas priekšvēlēšanu štāba izvērstā aģitācija Eiropas valstīs dzīvojošo Moldovas darba emigrantu vidū. Potenciāli šīs balsis varēja līdzsvarot separātiskajā Piedņestrā dzīvojošie Moldovas pilsoņi, kā arī darba emigranti Krievijā, tomēr Dodons necentās īpaši uzrunāt šos vēlētājus, un viņu dalība vēlēšanās izrādījās ļoti zema.

Neliels, tomēr vairākums vēlētāju (51% pret 49%) atbalstīja Sandu arī tieši Moldovā, lai gan eksperti atzīst, ka par šo pārsvaru viņa var pateikties vēlēšanu pirmajā kārtā trešajā vietā palikušajam, par populistu uzskatītajam politiķim Renato Usatijam. Lai arī Usatija programma ir daudz prokrieviskāka nekā Dodona nostādnes (viņš uzsver arī savu draudzību ar odiozo Krievijas politiķi Vladimiru Žirinovski), starp viņu un Dodonu valdošo antipātiju dēļ Usatijs aicināja savus sekotājus atbalstīt Sandu.

Taču, lai arī Sandu uzvara prezidenta vēlēšanās tiek uzskatīta par Moldovas proeiropeisko spēku panākumu, ar to nav pietiekami, lai būtiski mainītos valsts kurss. Moldova ir galvenokārt parlamentāra, nevis prezidentāla republika, un bez parlamenta atbalsta izmaiņas nav iespējamas. Lielākā partija parlamentā un valdošās koalīcijas kodols ir sociālisti, kuri nav noskaņoti izdabāt jaunajai prezidentei.

Par izeju no situācijas tiek uzskatītas parlamenta ārkārtas vēlēšanas, tomēr tās ir iespējamas tikai noteiktos apstākļos, kurus valdošā koalīcija negrasās pieļaut. Turklāt parlamenta vēlēšanas nav tas pats, kas prezidenta vēlēšanas, un iespēja, ka proeiropeiskie spēki varētu iegūt pietiekamu vairākumu jaunas valdības izveidei, šobrīd šķiet maz ticama. Attiecīgi arī Sandu ievēlēšana ir tikai uzvara kaujā, bet ne karā.

Moldovas politiskās peripetijas ir interesantas arī no vēl kāda viedokļa. Nule aizvadītās bija tikai ceturtās tiešās valsts prezidenta vēlēšanas, līdz tam prezidents tika vēlēts parlamentā. Kā tiek atzīts, mainot vēlēšanu likumu, Moldovas politiķi nepievērsa pietiekamu uzmanību nepieciešamībai mainīt arī augstāko amatpersonu pilnvaras, un tas ir viens no iemesliem (lai arī ne vienīgais, protams), kamdēļ valsti moka nebeidzami politiskie skandāli un strīdi par tā vai cita varas atzara pilnvarām. Un tā ir viela pārdomām arī Latvijas politiķiem, kuri simpatizē idejai par tautas vēlētu prezidentu. 

Top komentāri

skeptiķis
s
Gribētos cerēt, ka izdosies sagaidīt Briseles liberālfašistiskā režīma sabrukšanu. Piedzīvot divu režīmu sabrukšanu vienas dzīves laikā - to būtu vērts nosvinēt.
bet
b
Otrā pasaules kara laikā padomju Krievija okupēja daļu no Rumānijas, ko nosaukusi par Moldovu. Pēc padomju okupācijas beigām ir loģiski šo teritoriju atdot atpakaļ Rumānijai. Pretējā gadījumā tā ir kā "Doneckas tautas republika" - okupēta teritorija, kurā okupētājvalsts ir izveidojusi jaunu pseidovalsti.
oto
o
Ha, te nu ir jāpasmaida....
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Līdz kritiskajai robežai vairs nav tālu(40)

Valdības lēmumus Covid-19 krīzes mazināšanai un koalīcijas stabilitāti Guntaram Gūtem komentē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Pavīd draudi vārda brīvībai(13)

Patlaban, ieilgušās Covid-19 pandēmijas laikā, ļoti svarīga ir iedzīvotāju un valdības savstarpējā uzticēšanās un, plašāk raugoties, sabiedrības un visas politiskās elites (ne tikai valdības) savstarp...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē