Agresīvi komentāri dažādos portālos un sociālajos tīklos nesāka parādīties tikai šogad, bet gan ievērojami senāk. Jāatceras, ka Covid-19 pandēmijas laikā ir uzliesmojušas vakcinācijas atbalstītāju un noliedzēju virtuālās sadursmes. Tāpat arī internetā ir bijusi vērojama zākāšanās par politiķiem un citām publiski pazīstamām personām, kā arī vārdiskas indes piesātināti, neloģiski komentāri par visdažādākajām tēmām. Taču līdz ar Krievijas sākto karu Ukrainā naidīgums ieguvis jaunu – nacionālu, politisku un ar Latvijas valsts drošību saistītu – dimensiju un var novest arī līdz tiesas spriedumam.
Šovasar tiesa par vainīgu atzītai personai piesprieda brīvības atņemšanu uz trim mēnešiem un vienu dienu nosacīti ar pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem par interneta vietnē publicētu komentāru, kas pauž naidīgu attieksmi pret ukraiņu tautu un novēl Krievijai veiksmi agresijas īstenošanā Ukrainā. Jurists un 13. Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV), vēršot uzmanību uz šo spriedumu, ir akcentējis, ka "sabiedrībai tas ir brīdinājums, ka naidpilnu komentāru publicēšana var radīt pamatu kriminālprocesa uzsākšanai un soda piemērošanai".
Līdz ar šo spriedumu krimināllietā agresīvajiem komentētājiem ir laiks atvadīties no ilūzijas par to, ka internetā ir atļauts jebkas un ka par to jāatbild nebūs nekad. Tomēr vēl viens būtisks aspekts, kas izriet no šī sprieduma. Tiesa, pieņemot šādu spriedumu, ir parādījusi, ka mūsu valstī nebūs nekādas tolerances pret tādām personām, kas "novēl Krievijai veiksmi agresijas īstenošanā Ukrainā".
Latvijas Republika ir paudusi atbalstu Ukrainai, Eiropas Savienība (ES), kuras dalībvalsts ir Latvija, ir paudusi solidaritāti ar Ukrainu, un ikvienam, kurš neatkarīgi no savas tautības vēlas būt daļa no mūsu sabiedrības, šis atbalsts Ukrainai ir jāpieņem un jāciena. Te jāatgādina, ka arī, piemēram, Viduszviedrijas Universitātes lektors Niklass Bolins intervijā Latvijas Radio ir paudis: "Vairākums Zviedrijas iedzīvotāju piekrīt, ka Krievija ir agresors, un mums jāpalīdz Ukrainai tik daudz, cik vien varam."
Turklāt jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā ES institūcijās tika runāts par to, cik svarīga ir prasme atpazīt hibrīdkara izpausmes. Līdz ar to ir būtiski paturēt prātā tādu scenāriju, ka naids, kas vērsts pret ukraiņiem vai latviešiem, vai citām nācijām, kuras atbalsta Ukrainu, var būt nevis vienkārši emociju uzplaiksnījums, bet gan Latvijai un citām valstīm bīstama plāna elements.