Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs
Teorētiskais potenciāls pārmaiņām uz Latvijas politiskās skatuves ir milzīgs

Pārmaiņu laikmeta gaidās?

Politikas vērotājiem nevar palikt nepamanīta pēdējā laika sarosīšanās Latvijas politikas pīļu dīķī. Gada sākumā jaunas partijas Likums un taisnīgums dibināšanu pieteica pēc dažu domām odiozais nu jau bijušās KPV/LV partijas (tagad – Par cilvēcīgu Latviju) līdzdibinātājs Aldis Gobzems, kura politiskā izturēšanās vairāk atgādina pat ne Saeimas opozīcijas (kuras loceklis viņš aizvien ir), bet "ārpussistēmas" politikas stilu. Kas, starp citu, nu jau gadiem ir "modes kliedziens" pasaulē, sākot ar to pašu Donaldu Trampu.

Pirms pāris nedēļām par savu atgriešanos politikā paziņoja kādreizējais Jaunās partijas, Latvijas Pirmās partijas utt. līderis, Latvijas politikas kādreizējais smagsvars un "buldozers" Ainārs Šlesers. Pagaidām nav skaidrs, kādā formātā – pašam dibinot jaunu partiju vai pievienojoties kādai no esošajām. Nav skaidra arī iespējamās partijas, ja tāda taps, ideoloģija, taču pēc Šlesera izteikumiem var noprast, ka akcents būs uz atbalstu uzņēmējdarbībai. Vienlaikus skaidri pasakot, ka ar Gobzema blici kopā neies!

Šo pirmdien par jaunas centriskas partijas dibināšanu – gan tikai šā gada augustā – pavēstīja kādreizējais Zatlera partijas, tad Jaunās Vienotības (JV), tad Saskaņas, tagad neatkarīgais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Ar diezgan solīdu līdzgaitnieku loku, tostarp Saeimas deputāti Eviju Papuli (neatkarīgā, ievēlēta no Saskaņas), bijušo satiksmes ministru Anriju Matīsu (atkal JV un Saskaņas pagātne) un Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani utt.

Jaunu piedāvājumu Latvijas vēlētājam birums nav nekāds pārsteigums. Lai gan uzmanības centrā šobrīd ir jauno novadu pašvaldību vēlēšanas jau jūnijā (kurām dibināt partiju ir par vēlu), ir pienācis laiks plānot startu 2022. gada rudenī paredzētajām Saeimas vēlēšanām. Pēdējā laika sabiedrības aptaujas rāda divas nozīmīgas tendences – liela aptaujāto daļa – 25–30% – ietilpst t. s. neizlēmušo vēlētāju kategorijā. Savukārt kopējais sabiedrības noskaņojums gan neveiksmīgās Covid-19 krīzes apkarošanas un vakcinēšanas procesa, gan brīžiem idiotiskā valdības darba stila dēļ ir nu pat Latvijai ļoti zems... Tāpat kā valdības reitings, kuras darbu, pēc SKDS februāra pētījuma datiem, negatīvi vērtēja 71% aptaujāto. 

Teorētiskais potenciāls pārmaiņām uz Latvijas politiskās skatuves līdz ar to ir milzīgs. Ko tikai pastiprina fakts, ka politiskā elite neizmantoja Krišjāņa Kariņa valdības vai vismaz dažu nepopulārāko ministru nomaiņu kā drošības ventili tvaika nolaišanai. Valdošā koalīcija iekšēji pagaidām var justies daudzmaz droši, jo radusi kompromisus ES Atveseļošanas fonda un citu "pīrāgu" pārdalē. Taču jautājums – cik ilgi? 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Katrs saņems pēc nopelniem

Par Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā, par Latvijas valdības stabilitāti, antisemītisma izpausmēm, iespējamiem nākamo vēlēšanu iznākumiem Latvijā, kā arī mediju politiku Valsts prezidentu...

Valdība Bērtuļa nakts gaidās

Mozaīkas gabaliņus, kas pēdējās nedēļās signalizēja par valdības koalīcijā briestošajiem procesiem un katrs pats par sevi atsevišķi dažkārt palika bez uzmanības, šodienas intervijā Dienai sk...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē