Pašreizējās, Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības deklarācijā ir solīts: "Panāksim, ka ir vienots un pozitīvs tēls par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem. Konsekventi samazināsim administratīvos šķēršļus Latvijas preču un pakalpojumu eksportam."
2019. gada sākumā, kad darbu sāka šī valdība, protams, nevarēja paredzēt, ka paies tikai mazliet vairāk par gadu un visu pasauli skars Covid-19 pandēmija, kas līdz ar daudzām citām nozarēm būtiski ietekmēs arī preču tranzītu un loģistiku. Tāpat pirms trim gadiem nebija iespējams prognozēt, ka 2022. gada 24. februārī Krievija iebruks Ukrainā, Eiropai liekot atvadīties no ilūzijām par cieņpilnu ekonomisko sadarbību ar Krieviju.
Situācija ir mainījusies, un aizvien biežāk dzirdams viedoklis – Latvijas ekonomikai jābūt nevis atvērtai, bet pašpietiekamai. To intervijā Dienai (30.05.2022.) uzsvēris arī Valkas mērs Vents Armands Krauklis, norādot, ka "valstij jāspēj sevi pamatā apgādāt pašai". Tiesa gan, citāds skatījums ir Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam Andrim Bitem, kurš joprojām uzskata, ka ražotājiem jāorientējas uz eksporta tirgiem, nevis tikai uz vietējo tirgu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas ārējās tirdzniecības bilancē imports nedaudz pārsniedz eksportu, taču atšķirība nav milzīga. Līdz ar to nav pamata satraukumam, ka mūsu valsts koncentrētos tikai uz ārvalstu preču ievešanu, nedomājot par Latvijas ražojumu pārdošanu citur pasaulē. Jāteic arī, ka gan eksportā, gan importā nozīmīgas Latvijas ārējās tirdzniecības partneres ir Baltijas kaimiņvalstis, un ir visai neiespējami iedomāties, ka pēkšņi Latvija, Lietuva un Igaunija vairs savstarpēji netirgotos un katra par sevi noslēgtos pašpietiekamībā. Turklāt vēl jāņem vērā, ka ir tādas ikdienā nepieciešamas preces – sākot no viedtālruņiem un beidzot ar apaviem –, kuru ražošana visā Baltijas reģionā šobrīd nav tādā līmenī kā citur pasaulē un līdz ar to bez importa neiztikt.
Savukārt nākamajai valdībai, kura sāks darbu pēc 14. Saeimas vēlēšanām, būtu svarīgi gan savā deklarācijā definēt dažas jomas, kurās Latvijai ir lietderīgi tiekties pēc pašpietiekamības, gan strādāt pie pašpietiekamības attīstīšanas. Visticamāk, šo jomu sarakstā pirmajā vietā būtu enerģētika, kurā bez valsts politikas, ar privātā biznesa iniciatīvu vien pašpietiekamība nav panākama.