Pirmkārt, mūs gaida bankas maksātnespējas administratora izvirzīšanas process un tā apstiprināšana tiesā, kas ierasti ir izaicinājums tam, ko mēdz dēvēt par tiesiskumu. Tieslietu ministriju (TM), kurai ir sava ietekme gan uz maksātnespējas administratoru darbību, gan tiesu sistēmu, vada Jānis Bordāns (JKP), kuram ir viedoklis par to, kur tieslietu sistēmā vai maksātnespējas procesā viss ir kārtībā, bet kurās adresēs – klīst korupcijas rēgi. Savukārt TM parlamentārā sekretāra amatā esošā Jura Juraša sievas Allas Jurašas advokātu birojs gadiem ilgi ir sniedzis juridisko palīdzību PNB bankai dažādos jautājumos.
Arī premjera partijai Jaunā Vienotība ir sava attiecību vēsture ar PNB banku. Kad tā vēl skaitījās "labā banka", kuras stabilitāti grauj maksātnespējas administratoru mafija, Vienotības premjeres sabiedrisko attiecību konsultanti vienlaikus sniedza padomus bankai tās masīvajā cīņā pret maksātnespējas administratoriem. Bet premjeres dēls ieņēma augstu amatu bankā. Vai vienošanās par bankas maksātnespējas administratoru būs gluda vai izraisīs savstarpējus apvainojumus un aizkulišu cīņu – tikai no attiecību vēstures vien to nevar prognozēt, bet
skaidrs, ka "sava" administratora iecelšana ir dzīvības un nāves jautājums bankas akcionāriem un tiem, kuriem ar viņiem ir bijušas kādas finanšu darīšanas.
Otrkārt, PNB Bank darbības apturēšana nav un nevarēja būt pārsteigums ne Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), uz kuras sniegtās informācijas pamata balstījās Eiropas Centrālā banka, formāli pieņemot attiecīgos lēmumus, ne valdībai. Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs Hāgā mēnešiem ilgi, klātesot FKTK padomes locekļiem un valdības darbu organizējošās Valsts kancelejas pārstāvjiem, skatīja bankas prasību pēc būtības noteikt pagaidu aizliegumu pieņemt kādus lēmumus par bankas licences atņemšanu. Bankas argumenti balstījās galvenokārt apsūdzībās pret Latvijas valsti, ka visas FKTK prasības un draudi par kapitāla nepietiekamību vai problēmām ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu sakņojas Latvijas banku uzraugu korumpētībā un kukuļņemšanā apsūdzētā Rimšēviča spiedienā.
Bankas lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova, kurš sevi labprāt vēlas dēvēt par bijušo PNB akcionāru, investīciju pretenzija saturēja līdzīgas apsūdzības un parāva slūžas tam, ko mēs varam saukt par lielāko korupcijas skandālu valsts vēsturē, – Rimšēviča lietai. Vai kādam "valstiski domājošam" gudriniekam neienāks prātā paslaucīt zem tepiķa "sliktā baņķiera" Guseļņikova apsūdzības, un kā tas ietekmēs citu, vēl kriminālvajāšanai tā arī nevirzītu korupcijas epizožu izmeklēšanu?
Vai PNB bija valdības banka,
Inta
Irlielāmērāticams