Šo trauksmi rada trīskārša apdraudējuma izjūta. Pirmkārt, bažas par to, ka rudenī un ziemā siltumenerģijas, elektrības, kā arī pārtikas un citu ikdienā nepieciešamo preču cenas kāps tik augstu, ka radīsies grūtības veikt visus nepieciešamos maksājumus, pat atsakoties no visiem atliekamajiem tēriņiem.
Otrkārt, joprojām aktuāli ir Covid-19 radītie epidemioloģiskie riski un ar tiem saistītās bažas par to, kādu ietekmi "Covid-19 septītais vilnis" var radīt uz citu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Treškārt, Krievijas sāktais karš Ukrainā ir saasinājis militāra apdraudējuma izjūtu un apziņu, ka mūsu austrumu kaimiņvalsts var mērķtiecīgi rīkoties, lai traucētu mieru Latvijā. Militārie eksperti gan ir daudzkārt publiski pauduši, ka mums vismaz šobrīd nav pamata baidīties no tā, ka mūsu valsts iedzīvotāju dzīvības var izdzēst un ēkas sagraut Krievijas raidītu raķešu triecieni, bet nav noliedzams tas, ka pēc 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, mūsu austrumu kaimiņvalstij uzticēties vairs nav iespējams.
Trīskāršā apdraudējuma izjūta, raugoties uz 14. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstiem, liek domāt par ko tādu, kas nebija aktuāli pirms 13. Saeimas vēlēšanām, respektīvi, par to, kuri būs tie politiķi, kas spēs pieņemt tādus lēmumus, kas stiprinās mūsu sabiedrības drošību tādā gadījumā, ja epidemioloģiskie, finansiālie vai militārie draudi saasināsies.
To, kādiem politiķiem pašreizējā, trauksmes caurstrāvotajā laikā ir lielākas iespējas iegūt vēlētāju balsis, varētu pētīt sociologi, jo tikai profesionāli veiktas aptaujas atklātu objektīvo ainu. Taču rodas iespaids, ka lielākas izredzes būs tiem deputātu mandātu pretendentiem, kuri priekšvēlēšanu diskusijās spēs saglabāt vēsu prātu, jo kāda paļaušanās reālu draudu apstākļos var būt uz cilvēkiem, kuri sāk histēriski aurot, jau debatējot ar oponentiem? Nekāda!
Tāpat lielākas izredzes varētu būt tiem politiķiem, kuri koncentrējas uz reālo situāciju, jo šogad daudzi cilvēki baidās no Covid-19, nabadzības un Krievijas ļaunajiem centieniem.