Kā izdevēji attiecas pret neadresētajiem sūtījumiem - dažādām reklāmām, ar ko tiek piebāztas pastkastītes?
Ar tiem ir problēmas - šajos sūtījumos, ko cilvēki nelasot izmet laukā, iejūk un līdz ar to pazūd rēķini un cita svarīga korespondence. Ja pastkastīte atrodas ārā un ir piepildīta ar reklāmām, vēstules un avīzes tajā ielikt nevar; ja līst, svarīgie sūtījumi samirkst.
Tā ir arī izdevēju problēma, jo pastnieki bieži sūdzas, ka nevar pastkastītē ievietot lasītāju abonētās avīzes un žurnālus. Jo tur priekšā vesela gūzma makulatūras. Daudzviet ārzemēs ir kārtība, ka cilvēki, kuri nevēlas saņemt sev tieši neadresētos sūtījumus, par to informē ar speciālu uzlīmi uz pastkastītes, un viņiem šīs reklāmas nepiegādā.
Pie mums tādas uzlīmes neignorētu?
Nē, es cienu pastniekus un viņu darbu. Problēma, ka reklāmas iznēsātāji ne vienmēr ir pastnieki, daudzkārt tie ir, iespējams, par skaidru naudu nolīgti attiecīgās makulatūras iznēsātāji. Tāds "bizness" būtu izskaužams. Protams, ja kāds grib saņemt visu, ko vien kāds ir gatavs piegādāt, var iegādāties lielāku pastkastīti un šķirot, kas interesē, kas ne. Arī tas ir risinājums.
Svarīgākais, lai cilvēkam ir izvēle saņemt visu, ko piegādā, vai atteikties no liekā. Šobrīd tādas iespējas nav.
Kas vēl satrauc uzņēmējus?
Valdības deklarācijā teikts, ka atbalsts vietējo mediju attīstībai ir viena no valsts prioritātēm un ir solīti ierobežojumi Latvijas valstiskumam naidīgu retranslēto programmu izplatībai Latvijas informācijas telpā. Taču diemžēl tirdzniecības vietās bieži vien priekšplānā ir ne jau mūsu valstī un ne jau valsts valodā izdotā prese. Cienu visas valodas, tomēr gribētos, lai izdevumi valsts valodā preses tirdzniecības vietās dominētu.
Visu interviju ar Guntaru Līci lasiet ceturtdienas, 6.novembra, avīzē Diena!