Tas, kas nu patiesi spēja ne pa jokam pārsteigt, bija Valsts policijas un Ģenerālprokuratūras šokējoši vienaldzīgā attieksme pret šiem apgalvojumiem, kas pēc attieksmes variēja no "a kas tas tāds vispār par jefiņu, un kur viņš to visu rāvis?" līdz "vispār nekomentēsim tāpēc, ka nekomentēsim".
Bet vispirms ne par Galeoti pašu, bet par viņa apgalvojumiem un ziņojuma ticamību. Galeoti brīdina par pazīmēm, ka pieaug saikne starp šiem organizētās noziedzības tīklojumiem un Krievijas specdienstiem. Kremlis organizēto noziedzību, kas caurtīklojusi Eiropu, varētu izmantot kā spiegošanas rīku. Kriminalizētais Kremļa režīms jau ir iekšzemē izmantojis organizētās noziedzības pārstāvjus kā savas varas instrumentus.
Eiropā šo grupējumu atzari, kas iefiltrējas vietējās krievvalodīgajās kopienās un kriminālajos grupējumos, tiek izmantoti kā avots nelegālas skaidras naudas apritei, lai finansētu kiberuzbrukumus, organizētu politisko ietekmi un pat īstenotu pasūtījuma slepkavības Kremļa interesēs. Tādēļ Eiropas tiesībsargājošām iestādēm un drošības dienestiem pret Krievijas organizētās noziedzības aktivitātēm savā teritorijā jāizturas ne kā pret tīri kriminālu, bet arī kā pret drošības problēmu, kuras risināšanai jāsadarbojas, iesaldējot to aktīvus, apmainoties ar informāciju.
Ja Ģenerālprokuratūras un Valsts policijas vadība apmeklētu nu jau slavenās un starptautiski autoritatīvās Rīgas konferences, kas ik rudeni ļauj nomērīt, cik karsts ir tas vai cits starptautiskās drošības un politikas jautājums, tiem Galeoti vārds nebūtu svešs un šaubu par viņa kompetenci arī nebūtu – pirms pāris gadiem pētnieks Rīgā uzstājās. Galeoti ierakstiem Twitter kontā, starp citu, seko Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, bijušais Satversmes aizsardzības biroja šefs Kažociņš, Igaunijas eksprezidents Ilvess, tālāk pat neturpināšu.
Protams, šo Galeoti nepilnu 12 lappušu garo darbu var nosaukt nevis par pētījumu, bet drīzāk par ziņojumu vai plašākai publikai viegli lasāmu kopsavilkumu, kas balstās autora daudz dziļākās zināšanās un informētībā par tēmu. Vairākās atsaucēs minētas klātienes sarunas vai sarakstes ar izbijušu Krievijas kriminālo autoritāti, bijušo Krievijas policijas darbinieku, pretizlūkošanas dienesta virsniekiem, citām publikācijām un gluži oficiāliem datiem.
Avotu anonimitāte šāda veida izpētē ir tikai pašsaprotama, tā nemazina secinājumu ticamību, bet tās pārbaudi lielā mērā liek mērīt caur autora reputācijas un kompetences prizmu. Tā šaubas nerada, tādēļ jācer, ka Valsts policijas un Ģenerālprokuratūras vadība pēc labās atpūtas garajās valsts svētku brīvdienās atradīs laiku šo visai satraucošo 12 lappušu izlasīšanai un komentāram pēc būtības.
Kaparšmits
Mantrausis
zvirbulēns