29. decembrī dome pieņēma divus nozīmīgus dokumentus t. s. zaļā kursa ietvaros – Gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu kā programmatisku dokumentu virzībai uz labāku gaisa kvalitāti galvaspilsētā, jo īpaši tās centrā, un ar to cieši saistītos noteikumus par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.
Lai kādi būtu bijuši domes pozīcijas deputātu nodomi (zīmīgi, ka šoreiz daļa no viņiem jaunās iniciatīvas neatbalstīja), parastais Rīgas iedzīvotājs to saturu uztvēra īsi un konkrēti – gāzes katli apkurei tiks aizliegti, bet privātie auto no Rīgas centra – izsvēpēti. Protams, tik traki nav – plānots, ka no 2025. gada tiks aizliegts izsniegt atļaujas jaunu gāzes katlu uzstādīšanai, savukārt satiksmes ierobežojumu veids Rīgas centrā vēl nav skaidrs – vai tā būs iebraukšanas maksa, aizliegums iebraukt auto, kuru dzinēju izmeši pārsniedz kādu noteiktu normu, vai kādi citi pasākumi.
Jautājums drīzāk ir par ko citu – gan Rīgas domes neprofesionālā rosīšanās ar eksperimentālajiem stabiņiem, šovasar radot satiksmes haosu Rīgas centrā, gan nespēja tikt galā ar piesnigušajām un apledojušajām ietvēm (daļēji dēļ domes "zaļā" aizlieguma kaisīt sniegu ar sāli), gan nemitīgie jauno domnieku revolucionārie paziņojumi medijos un tviterī par tēmu "mēs jaunu pasauli sev celsim", šo kungu un dāmu it kā aizstāvēto rīdzinieku ir noveduši aizsardzības pozīcijā. Kurā mēra Mārtiņa Staķa Jaungada uzrunas galvenais vēstījums – "rīdziniekiem ir priekšā jauns izaicinājumiem ļoti bagāts darba cēliens, vienlaikus pārmaiņas pilsētā ir sāktas un tās neapstāsies" – izraisa nevis kādas pacilājošas svētku emocijas, bet šausmas. Kādas neērtības un izdevumi vēl tiks uzgrūsti uz rīdzinieku pleciem, turklāt uz briesmīgas liekulības fona, kurā viņi faktiski tiks spiesti pirkt pakalpojumu no Rīgas siltuma, kas tiek kurināts ar to pašu viņiem aizliegto gāzi?!
Rīgas domei, ja tā vēlas saglabāt kaut kripatu cieņas vairuma rīdzinieku acīs, būtu laiks piebremzēt un padomāt. Jo īpaši kontekstā, kurā Eiropas Komisija jau tuvākajā laikā oficiāli nāks klajā ar būtiskām Eiropas "zaļā kursa" korekcijām, proti, atomenerģiju un gāzi pieskaitot zaļās enerģijas veidiem. Kas patiesībā varētu pielikt punktu šā brīža utopiskajām vīzijām par ES kā vadošo pasaules ekonomiku, kas rūkdama darbojas uz vēja rotoru un saules paneļu bāzes. Mainot arī daudzus citus līdz šim iecerētos "zaļā kursa" aspektus.