Nesen EP Latvijas birojs publiskoja atskaiti par astoņu no mūsu valsts ievēlēto deputātu paveikto, atgādinot par to, kuri ir tie politiskie spēki, kas pārstāv mūsu valsti. Jānorāda, ka pirms trim gadiem EP vēlēšanās divus mandātus ieguva Jaunā Vienotība, divus Nacionālā apvienība, divus Saskaņa, bet pa vienam – gan Attīstībai/ Par!, gan Latvijas Krievu savienība.
Iespējams, ja vēlētāju aktivitāte nebūtu tik zema, ka nobalso vien tikai aptuveni trešdaļa no visiem balsstiesīgajiem, EP vēlēšanu rezultāti būtu savādāki. Un, protams, to pašu var teikt arī par citu vēlēšanu rezultātiem, jo nekāda izcilā vēlētāju aktivitāte nebija ne 2020. gadā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, ne 2021. gadā notikušajās pārējo pašvaldību vēlēšanās.
Nenoliedzami, ikviens balsstiesīgais iedzīvotājs par to, vai vispār dodas pie vēlēšanu urnas, ir atbildīgs pats. Vēlētāji ir pilngadīgi cilvēki, kuriem pašiem ir jāapzinās savas rīcības sekas, tāpēc par zemu vēlēšanu aktivitāti vainot vienīgi politiskos spēkus, pārmetot, ka politiķi neprot uzrunāt sabiedrību, nebūtu taisnīgi. Taču arī politiķiem ir jāapzinās savas rīcības sekas.
Patlaban jau pavīd risks, ka valdošā koalīcija ar lēno, samudžināto rīcību attiecībā uz atbalsta piešķiršanu energoresursu cenu kāpuma pārvarēšanai aizvainos savus visnotaļ racionālos vēlētājus un viņi 1. oktobrī var palikt mājās. Var gadīties arī tā, ka savu piekritēju cerības neattaisnos nopietnākās, ārpus valdošās koalīcijas esošās partijas. Uz šāda fona savu elektorātu ar skaļiem, tukšiem solījumiem var censties mobilizēt populisti, kuri orientējas uz tādiem vēlētājiem, kurus viegli ietekmēt ar šovmeņu metodēm.
Tā sabiedrības daļa, kas provizoriski ir valdošās koalīcijas partiju un nopietnāko opozicionāru elektorāts, negaida, ka visu apkures sezonu automātiski saņems tik lielus pabalstus, kas pilnībā nosegs energoresursu rēķinus. Tomēr arī cilvēkiem, kuri parasti paļaujas uz sevi, netraucējot valsts un pašvaldību dienestus, ir svarīgi zināt, vai būs iespēja iegūt atbalstu tādā gadījumā, ja ar mājokli saistīto maksājumu apjoms pietuvosies ienākumu līmenim, vai arī uz atbalstu cerēt nevar.
Diemžēl pagaidām precīzu atbilžu no mūsu valdības nav, un tas var veicināt vēlētāju aktivitātes kritumu.