Ja runājam par Latvijas apstrādes rūpniecību, kas plašākai sabiedrībai arī asociējas ar vārdu "ražošana", tad šajā tautsaimniecības nozarē šā gada oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada desmito mēnesi ražotāju cenas ir kāpušās par 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumam – pagājušā gada oktobrī apstrādes rūpniecība vēl atradās deflācijā. Tad preču realizācijas cenas gada izteiksmē bija sarukušas par 0,5%. Savukārt šobrīd cenu pieauguma temps atrodas augstākajā punktā kopš 2012. gada janvāra, kad rūpniekiem bija iespēja celt cenas uz pasaules ekonomiskās atlabšanas fona pēc finanšu krīzes pagājušās desmitgades izskaņā.
Kādai sabiedrības daļai ražotāju cenu kāpums, kas likumsakarīgi ietekmē arī cenas veikalu plauktos, varētu asociēties ar nesamērīgi dārgo sviestu. Taču tas arī ir tirgus konjunktūras rādītājs, kas galvenokārt saistīts ar lielāku pieprasījumu pēc šī produkta Āzijas un Latīņamerikas valstu tirgos. Ja paraugāmies no cenu pārmaiņu viedokļa, tad pārtikas rūpniecība ir viena no vadošajām. Kopumā pārtikas ražotāju produkcija šā gada oktobrī tika realizēta par 9,3% dārgāk nekā gadu iepriekš, un bez lielas minstināšanās var teikt, ka piena produktu cenu kāpums ir viens no šīs nozares cenu dzinējspēkiem.
Tomēr vienlaikus ar spēju palielināt cenas var lepoties arī citas nozares. Piemēram, Latvijas eksporta dzenskrūve – kokapstrāde – gada laikā piedzīvojusi cenas pieaugumu par 4,3%, kas ir tiešs izskaidrojums ekonomiskās aktivitātes pieaugumam Eiropas valstīs un līdz ar to augošajiem būvniecības apjomiem un transporta līdzekļu ražošanai. Arī ar būvniecību saistītajai nemetālisko minerālu jeb, vienkāršotā valodā runājot, būvmateriālu ražošanai, kurai Latvijas tirgus ir par šauru, izdodas "atzīmēties" ar cenu pieaugumu, tās gada laikā palielinot par 2,3%. Savukārt, ja runājam par tādu nozari kā mašīnbūve, tad vērts pieminēt elektrisko iekārtu ražošanu, kurai produkcija gada laikā kļuvusi caurmērā par 5,6% dārgāka.
Raugoties no šāda viedokļa, ir pamats cerēt, ka augs ne tikai ražotāju apgrozījums, bet arī peļņa. Tomēr šeit situācija nav vērtējama viennozīmīgi un nepārprotami, jo augs ne tikai ražotāju, bet arī patēriņa cenas, kas savukārt nozīmē lielākas izmaksas, ceļot algas strādājošajiem, kuriem samaksu tāpat nākas celt, jo neaizpildīto darba vietu skaits apstrādes rūpniecībā pieaug. Šobrīd aktuāls ir jautājums par izstrādes pieaugumu uz vienu strādājošo, jo izmaksu segšana, ceļot cenas, var būt ļoti limitēta un savlaicīga automatizācijas neveikšana var novest pie konkurētspējas zuduma un izteiktas rūpniecības pārcelšanās no Latvijas uz ārvalstīm.
reptilis