Riteņbraucēju skaits pieaug aptuveni par 10% gadā. Pērn septembrī bija pat 26% pieaugums. Kā mainās citu satiksmes dalībnieku attieksme?
Attieksme uzlabojas. Ir vairāk arī tādu, kas brauc cauru gadu, tas nozīmē, ka mainās stereotipi par riteņbraukšanu - tā nav tikai vasaras izklaide. Veidojas sapratne, ka tas ir konkurētspējīgs transporta līdzeklis. Jo vairāk ielās riteņbraucēju, jo autobraucēji viņus biežāk pamana, rēķinās ar viņiem, uzmanās, ka tikai nenodara pāri. To arī rāda pasaules prakse - pieaugot riteņbraucēju skaitam, procentuāli samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaits. Viens aspekts, ka pierīvējas viens pie otra, sarod. Otra lieta - katrs jauns riteņbraucējs ir par vienu potenciālu automašīnu sastrēgumā mazāk. Tas nozīmē, ka varbūtība riteņbraucēja sadursmei ar automašīnu kļūst mazāka, jo mašīnu skaits sarūk.
Tomēr ir konflikti. Kādi ir to cēloņi?
Pēc apdrošinātāju datiem, 80% negadījumu ar riteņbraucējiem notiek uz ietvēm. Tātad karš ir nevis ar mašīnām, bet ar gājējiem. Pēc būtības nav pareizi, ka cilvēki ar velosipēdu brauc pa ietvi. Tas ir transporta līdzeklis. Diemžēl velo infrastruktūru visā Latvijā turpina būvēt tieši uz gājēju rēķina - ar līniju sadalot ietvi divās daļās un nosaucot to par gājēju un riteņbraucēju celiņu. Vēl vairāk saasina gājēju un riteņbraucēju attiecības. Šis piemērs arī rāda, ka infrastruktūra ir tā, kas rada nepatiku, agresiju vienam pret otru. Jo nav veidota, lai būtu ērta vienlaikus gan gājējiem, gan riteņbraucējiem, gan autovadītājiem.
Risinājums būtu marķēt velojoslas uz centra ielu braucamās daļas. Ir cerības, ka tās drīzumā sāks veidot?
2014. gads būs tāds kā lūzuma periods. Galvaspilsētas vadība pateikusi publiski: būs velojoslas. Toma Kokina arhitektu birojs jau šobrīd projektē to izvietojumu vairākās Rīgas centra ielās - Brīvības, Stabu, Elizabetes, Dzirnavu, Bruņinieku, Lāčplēša, iespējams, arī Avotu ielā. Tas nozīmē, ka pilsētas centrālajā daļā būs daudz vairāk vietas riteņbraucējiem, nenoliedzami mazāk - mašīnām.
Autovadītājiem varētu būt iebildumi…
Nav tā, ka aizliedz centrā iebraukt mašīnām. Rīga rada iespēju un motivē izmantot alternatīvu transporta līdzekli - sabiedrisko transportu un velosipēdu. Vienlaicīgi apzināti radot neērtības autovadītājiem.
Velosatiksmes attīstība būtiska ne tikai no transporta viedokļa. Tā ir kā zāles daudzām sabiedrības problēmām. Piemēram, Latvijā vidēji ik gadu nobrauc 13 riteņbraucējus, bet daudzkārt vairāk - 15 tūkstoši - mirst no sirds un asinsvadu slimībām, kā galvenais cēlonis ir mazkustīgs dzīvesveids. Ir vai nu jānodrošina veselības stiprināšanas nodarbības, kas varētu būt dārgi, vai arī jāizveido labāka veloinfrastruktūra, draudzīgāka attieksme pret riteņbraucējiem un lai katrs pats stiprina savu veselību. Velojoslas ir satiksmes infrastruktūra, ko var izveidot vislētāk, racionālāk pārplānojot esošo brauktuvi un pārkrāsojot ielu marķējumu. Dāņi mēdz uzsvērt, ka ieguldījumi veloinfrastruktūrā atmaksājas ar to, ka cilvēki, kas brauc ar riteņiem, ir veselāki, var aktīvāk līdzdarboties valsts kopprodukta vairošanā.
Plašāk lasiet otrdienas, 25.marta, laikraksta Diena 3.lpp.!