Gaisotne ir līdzīga tai, kāda bija 2020. gada vasaras sākumā, kad pierima pirmais Covid-19 uzliesmojums un noslēdzās pirmais ierobežojumu periods. Tad daudzviet parādījās aicinājumi – apmeklējiet kultūras pasākumus, nāciet iepirkties, ceļojiet pa Latviju! To, ka vairākām jomām pandēmijas pirmā gada vasara izvērtās veiksmīga, apliecina gan šo jomu pārstāvju sacītais, gan statistika. (Tas, ka sekoja nākamie Covid-19 viļņi un jauni ierobežojumi, ir cits aspekts.)
Tomēr 2020. gada vasarā daudziem iedzīvotājiem vēl nebija izveidojušies jauni – pandēmijas laika – paradumi, kas saistīti ar digitālo prasmju attīstību un moderno tehnoloģiju lietošanu. Divos pandēmijas gados jaunie paradumi ir veicinājuši e-komercijas uzplaukumu, kultūras baudīšanu internetā, saziņu Zoom un līdzīgās interneta platformās un vēl citus digitālos ieradumus. Tādēļ daudziem šajā pavasarī būs jārīkojas gudri, lai prasmīgi mudinātu apmeklēt veikalus un pasākumus un vienlaikus nepārspīlētu ar uzbāzīgu mārketingu un sīrupainu pašslavināšanos, kas diemžēl pēdējā laikā ir raksturīga ne tikai politiskajai videi, bet arī biznesa pasaulei.
Veikalniekiem, kuri apgalvojuši, ka pie plauktiem pircēji nedrūzmējas tāpēc, ka pie ieejas jāpārbauda Covid-19 sertifikāti, šopavasar būs iespēja pierādīt, vai var piesaistīt ievērojami lielāku pircēju skaitu nekā aizvadītajā ziemā. Tūrisma un viesmīlības nozarei būs iespēja apliecināt, vai tā spēj ieinteresēt mūsu valsts iedzīvotājus, izkonkurējot Baltijas kaimiņzemju piedāvājumu. Jāpiebilst, ka mūsu valsts iedzīvotāji brīvdienu ceļojumus uz Lietuvu un Igauniju bija iecienījuši arī pirms Covid-19 pandēmijas, taču šajā pavasarī redzēsim, vai diskusijās par ierobežojumiem bieži pieminētie "latvieši, kuri brauc uz Igaunijas akvaparkiem", izvēlēsies brīvo laiku pavadīt Latvijā.
Savukārt secinājums, ko derētu izdarīt politiķiem, ir tāds, ka gan ekonomiskajā, gan psiholoģiskajā aspektā ir svarīgi, lai ierobežojumi Latvijā neatšķirtos no ierobežojumiem Baltijas kaimiņvalstīs. Mūsu politiķiem ir viegli argumentēt, kādēļ Latvija nevar kopēt Zviedrijas modeli, jo atšķirības gan turības līmenī, gan sabiedrības un valsts varas attiecībās, gan iedzīvotāju dzīvesstilā ir būtiskas, bet mūsu politiķiem nav spēcīgu argumentu tam, kādēļ mazāk ierobežojumu ir Lietuvā vai Igaunijā.
Starta signāls uzņēmējiem
Valdība sev raksturīgajā lēnajā, uz kompromisiem vērstajā stilā, sākot epidemioloģisko ierobežojumu mīkstināšanu, ir pāri laukumam ieripinājusi bumbu uzņēmēju pusē, simboliski norādot – spēlējiet un parādiet, ko protat!
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.