Ņemot vērā līdz šim novēroto lielas sabiedrības daļas attieksmi attiecībā uz vīrusa ierobežošanas pasākumiem, negatīvo scenāriju piepildīšanās ir visi reāla un tā neapšaubāmi ietekmēs arī kādas sabiedrības daļas maka biezumu. Ar to varam rēķināties jau tagad. Cits jautājums ir par to, vai tās iedzīvotāju daļas, kura nespēj saskatīt elementāru lietu kopsakarības, rīcība atstās kādas paliekošas sekas mūsu valsts tautsaimniecībā. Ir skaidrs, ka lielāks saslimušo skaits nebūs izaugsmi veicinošs un atsevišķos tirdzniecības un pakalpojumu segmentos situācija varētu kļūt pavisam bēdīga. Var aizvērties apģērbu veikali un noteikti pēdējā laikā daudz pieminētās frizētavas un manikīru saloni, bet par normālu kafejnīcu vai bāru darbības atjaunošanos šādā gadījumā droši vien varam aizmirst līdz vasarai. Par teātru un koncertzāļu darbošanos vēl krietni ilgāk. Tas noteikti samazinās naudas aprites ātrumu Latvijas ekonomikā, taču, visticamāk, iztiksim bez dramatiskām sekām, lielā mērā par to pateicoties eksportējošajām nozarēm, kā arī tām nozarēm, kuras ražo vai tirgo pirmās nepieciešamības preces. Pēc būtiskiem ierobežojumiem iepriekš koronavīrusa izplatība Eiropā sāk mazināties, turklāt arī pasaules ekonomika zināmā mērā ir iemācījusies sadzīvot ar pandēmiju, līdz ar to pārdot preces un pakalpojumus ārējos tirgos ir kļuvis daudz vieglāk nekā pavasarī. Par to liecina uz pasaules ekonomikas fona labie Latvijas rūpniecības dati, produkcijas apjomam jau sākot apsteigt pirmspandēmijas līmeni, turklāt vairākās ražošanas sfērās pieaugums patiešām ir visai solīds. Par piemēru varam ņemt elektrisko iekārtu ražošanu, kur produkcijas apjoms oktobrī bija par 19,8% lielāks nekā pērn gada desmitajā mēnesī, bet kokapstrādes apjomi gada laikā kāpuši par 8,2%. Minētais norāda, ka pasaules tautsaimniecībā aktivitāte nav izsīkusi un realizācijas iespējas atsevišķās jomās pat pieaug. Šim faktoram mūsu valsts kopējos ekonomikas rādītājos noteikti būs lielāka nozīme nekā tam, ka atsevišķu pakalpojumu sniegšana ir apstājusies. Minētais nozīmē, ka, par spīti saslimstības pieaugumam, tuvākā gada ekonomikas attīstības scenārijs ne tuvu nebūs tik dramatisks kā pavasarī vai kā iepriekšējās finanšu krīzes laikā. Cits jautājums ir, kā pasaule dzīvos pēc tam, jo pašreizējā ekonomikas lāpīšana likusi parādu kalnam sasniegt jaunus rekordus. Lai arī daudzas Eiropas valstis, tajā skaitā Latvija, var aizņemties naudu uz negatīvām likmēm, problēmas var sagādāt parādu atdošanas termiņš. Ja laikā, kad nepieciešama saistību pārfinansēšana, finanšu tirgus nebūs vēlīgs, pastāv iespēja pieredzēt krietni vien iespaidīgāku finanšu krīzi nekā pagājušās desmitgades beigās.
Straujš kritums pagaidām izpaliks
Koronavīrusa izplatība šobrīd ir galvenais ekonomiskās aktivitātes tempa virzītājs, taču, neraugoties uz to, ka saslimstība pēc Ziemassvētkiem varētu visai strauji pieaugt, mūsu valsts ekonomikas attīstības izredzes nemaz nav tik sliktas, kā varētu iedomāties. No mediķu vidus jau ir izskanējis viedoklis par to, ka, cilvēkiem neievērojot pulcēšanās ierobežojumus, pēc svētkiem saslimstība varētu strauji pieaugt. Likumsakarīgi tas var novest ne tikai pie jauniem sarežģījumiem veselības aprūpē, bet arī jaunām robežām attiecībā uz iedzīvotāju pulcēšanos un pārvietošanos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.