Vairāk pārsteidza divi citi prezidenta apgalvojumi, kas būtībā skar vienu tēmu. Pirmkārt, lūgts komentēt savus zemos reitingus (kopš Jaunā gada tie prezidenta institūcijai netipiski ir negatīvi), Levita kungs atļāvās frāzi, kādai demokrātiskā sabiedrībā nevajadzētu izskanēt: "Valsts prezidentam nav svarīgi šie reitingi. Valsts prezidents ir ievēlēts uz zināmu laiku. Ja es domātu par reitingiem, tādā gadījumā droši vien vai vai nu atpazīstamība, vai popularitāte... Ir daudz citas profesijas un amati – aktieris vai kas cits –, kas ir piemērotāks šādam... Valsts prezidenta uzdevums ir domāt ilgtspējīgi un redzēt valsti kopumā..." Iespējams, prezidents izteicās nedaudz neveikli. Taču to nepārprotami var interpretēt: sabiedrības viedoklis mani neinteresē! Es darbojos autonomi, es vienīgais redzu valsts problēmas! Domājams, Aleksandrs Lukašenko Baltkrievijā šai pieejai aplaudētu, kājās stāvēdams.
Otrs izteikums, kas izsauca neizpratnes vētru tviterī, bija tēvišķs padoms valdībai un valdošajai koalīcijai: "Ir svarīgi arī... ka Saeimas vairākums un valdība spēj skatīties nedaudz tālāk nekā tikai uz saviem reitingiem. Tas ir ārkārtīgi slikti, ka faktiski tviteris vai feisbuks vada valsti. Tas nedrīkst būt. Un es nekad tam nesekoju un arī aicinu politiķus mazāk to darīt." Tātad, nav jāuzklausa ne tikai sabiedrisko aptauju reitingi, bet arī tiešais sabiedrības pārstāvju viedoklis. Kas, vismaz runājot par Latvijas tviteri, situācijas vērtējuma un intelektuālā piedāvājuma ziņā bieži pārsniedz to nožēlojamo produktu, ko vēlētājiem ir spējīgas piedāvāt partijas, neskatoties uz simtos miljonu gadā mērāmo valsts finansējumu katrai.
Taču kādēļ censties? Ja visidiotiskākās kļūdas Covid apkarošanā, viszemākie reitingi, acu pievēršana uz svaigu augstākā līmeņa korupciju, neskaitāmu nozaru sašutums par graujošu politiku nav licis šai valdībai krist (KPV LV izstumšana ir tikai liekās mutes pārmešana pār bortu). Ja Valsts prezidents turpina Kariņa valdību stutēt, ķeroties pat pie demokrātiskā sabiedrībā nepieņemamiem argumentiem. Attieksme patiesībā ir vienkārša: visi draudzīgi kopā pasūtīsim tautu, lai pastāv pie ratiem! Un tēlosim mākslotu izbrīnu par neparasti zemo aktivitāti vēlēšanās.