Tās nerisināšana var radīt tālejošas negatīvas sekas.
Gan aprīlī notikusī sievietes slepkavība Jēkabpilī, gan pusaudžu grupējumu kautiņi maija sākumā izraisīja sabiedrības šūmēšanos un neapmierinātību ar likumsargu darba stilu un kvalitāti. Diemžēl arī policijas vadības mēģinājumi pamatot savas rīcības iemeslus abos gadījumos situāciju neuzlabo, tieši pretēji – cilvēkus šī neveiklā taisnošanās vēl vairāk sadusmo.
Protams, neviens šobrīd nav veicis plašākus sabiedrības noskaņojuma mērījumus, un secinājumus par sabiedrības attieksmi pret šo krīzi var izdarīt no "virtuves sarunām" vai viedokļu izpausmēm sociālajos tīklos, tomēr sava veida indikators tas tomēr ir.
Šo notikumu vēl viena bīstama blakne ir šodiena – 9. maijs, kad, iespējams, varētu notikt kādu valstij nelojālu personāžu īstenotas provokācijas, lai demonstratīvi mēģinātu vēl, visticamāk, pēdējo reizi atgādināt par sevi plašākai sabiedrībai gan Latvijā, gan demokrātiskajā Rietumu pasaulē kopumā. Arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes neizslēdza iespēju, ka 9. maijā varētu notikt atsevišķu personu vai personu grupu īstenotas provokācijas. Diezgan ticami, ka drošības dienesti pastiprināti monitorē situāciju, lai jau saknē novērstu potenciālās provokācijas, taču nevaram būt droši, ka tiks noskaidroti visi iespējamie riski un riska personas.
Līdz ar to patlaban salīdzinoši īsā laika posmā sakrīt vairāki faktori, kas izvēršas par nopietnu sabiedrības uzticēšanās pārbaudījumu ne tikai ierindas policistam, bet arī gan Valsts policijas, gan, iespējams, Iekšlietu ministrijas vadībai par to, cik mēs kā sabiedrība kopumā varam būt droši par sabiedrisko kārtību, bet vēl jo vairāk par savu un savu tuvinieku veselību un pat dzīvību.
Jau ierasti, ka drošības jautājumi īpaši aktualizējas krīzes brīžos, bet pēc tam pamazām izplēn un dzīve atgriežas ierastajā ritmā. Tomēr šoreiz tiesībaizsardzības jomas vadībai būtu vēlams negaidīt "putekļu nosēšanos", bet gan atrotīt piedurknes un sakārtot virkni lietu, lai pēc kāda laika atkal nenonāktu līdzīgā uzticēšanās krīzē kā šobrīd.
Diemžēl skaidrs, ka neadekvātas un agresīvas personas vienmēr būs sabiedrībā un var radīt apdraudējumu, taču šādos brīžos situācija ir pilnīgi cita, ja sabiedrība uzticas likumsargiem. Tāpēc atbildīgajiem ir ne tikai jārunā, bet arī jārīkojas.