Tomēr ziņas no premjeram tuviem cilvēkiem, ka Kariņš pats nekur negrasās iet, par spīti spiedienam no visām pusēm un pirmkārt jau no paša valdības iekšienes, šķiet ticamas. Premjers patiešām esot drošs, ka aprīlī solītā vairāk nekā miljonu devu lielā vakcīnu krava tiks piegādāta, un tas, protams, teorētiski dod iespēju otrai elpai un cerībai uz krīzes pārvarēšanu.
Kamēr pārliecības par pozitīvu pavērsienu nav, Kariņam, domājams, nekas nedraud, jo neviens nav ieinteresēts pārņemt atbildību, būtiski nepalielinot ietekmi.
Der tomēr neaizmirst, ka ir arī tāds virspusē neredzams, bet būtisks aspekts, par kuru nav pieņemts runāt skaļi, ka partijām ir ciniski jārēķina un jārūpējas par varas noturēšanu arī pēc vēlēšanām. Kad Kariņš ceturtdien kārtējo reizi visas valdības vārdā atvainojās par vakcinācijas procesa problēmām, varbūt dzejniecei Mārai Zālītei un vēl virknei politisko aizkulišu cinismā neiesvaidītu sirdsšķīstu cilvēku radās aizkustinājums par mūsu premjera morālo stāju. Bet, veselības ministra Daniela Pavļuta atbildības slogu uzkraujot uz Kariņa kamiešiem, krakšķēja Jaunās Vienotības, ne Attīstībai/Par! zīmols. Šobrīd par valdības darbu, ieskaitot veselības ministra dārgās un neefektīvās izklaides ar Vakcinācijas biroju, atbild Jaunā Vienotība, un visas neveiksmes pielīp tieši premjera partijai.
Turklāt sāk izskatīties, ka vakcinācijas antitempa dēļ Covid krīze ievilksies bīstami tuvu vai pat priekšvēlēšanu laikā.
Pienāks brīdis, kad premjers zaudētājs var rezultēties partijas zaudējumā un ilgākā laika posmā arī noteiktas elites grupas zaudējumā. Tādēļ nav izslēgts, ka Kariņa aiziešanā vienbrīd var būt ieinteresēta viņa paša partija. Vienota atbalsta idejai, ka politiskā krīze kaut kā jārisina, premjera partijā šobrīd vēl nav, un atsevišķu līderu piedalīšanās sarunās par iespējām mainīt valdības vadītāju vai jau ilgstoši sasirgušo finanšu ministru Jāni Reiru tiek dēvētas par nodevīgu dunča trīšanu.
Kas notiks brīdī, ja tuneļa galā parādīsies gaisma, piemēram, vakcīnu glābējkravas izskatā, arī nav grūti iedomāties. Līdz ar to brīdi Kariņa kā visas valdības vainu amortizētāja pakalpojumi daudziem šķitīs lieki. Dzejniece Māra Zālīte sestdienas vakarā publiski dalījās ar emocionālu uzsaukumu premjera aizstāvībai, gaiņājot tumsas spēkus, kuri tīkojot gāzt valdības galvu. Tā dēvētais kultūras cilvēks politikā bieži jūtas kā morāls kompass, bet patiesībā ir kā apmaldījies bērns, kurš trīs priedēs gatavs vadāt visu nāciju, neļaujot aiz kokiem saskatīt mežu. ''Daudzi gribētu būt Kariņa vietā,'' ceļ trauksmi tautas dzejniece. Atļaušos izteikt viedokli, ka šobrīd kā reiz ne. Vismaz pagaidām. Cūkot – jā, bet gāzt – ne. Jā, Kariņu kritizē, jā, pamatoti norāda uz problēmām valdības darba organizēšanā, bet gāzt neraujas, kamēr visu vainu nes un simbolizē viņš.