Nu valstī valdošajām partijām Rīgas atslēgas, kā saka, nomestas pie kājām – ņemiet, ko tik ļoti gribējāt, rādiet, kā paveiksiet tos brīnumus, ko sasolījāt, pierādiet, ka esat labāki vai vismaz tik labi, par kādiem sevi pasniedzat. Zinot, ka problēmu galvaspilsētā ir sakrāts daudz vairāk, nekā ir iespējas tās risināt tā, lai gūtu pozitīvu vēlētāju novērtējumu, ilgtermiņā vēlēšanu uzvarētāji iet uz lielu risku. Domājams, to apzinās arī potenciāli nākamā Rīgas mēra Staķa pārstāvētais politiskais spēks.
Aizvadītās vēlēšanas parādīja, ka ne jau pretkorupcijas saukļi ir tie, kas izšķir balsot aizgājušo izvēli. Jā, cilvēki ir neapmierināti ar iepriekš pie varas bijušo darbu, taču tajā pašā laikā citus neredz kā labākus. Nu Progresīvie ir kā jaunā alternatīva, lai arī kopā ar šķietami atšķirīgu ideoloģiju pārstāvošajiem. Arī tāpēc, ka piedāvā īstenot politiku, kura stipri līdzīga tai, ko savulaik solīja arī sevi par sociāldemokrātisku spēku dēvējošā Saskaņa. Proti, Rīgas vēlētājs izvēlas kreisus politiķus, tos, kas nāk ar konkrētu labumu piedāvājumiem, nevis vien runā par kādiem augstiem ideāliem. Un tas nozīmē, ka arī Staķa, ja viņš kļūs par Rīgas mēru, vadītajai koalīcijai gribot negribot būs jāīsteno kreisa politika. Un veiksmīgi jāīsteno. Pretējā gadījumā draud izgāšanās. Kaut vai Saeimas vēlēšanās Rīgas apgabalā.
Bet. Cik gados var, teiksim, apsteigt Viļņu veloinfrastruktūras ziņā vai Tallinu sabiedriskā transporta nodrošinājuma ziņā? Vai tagadējos apstākļos jaunā vara ar pabalstiem, brīvbiļetēm u. tml. var atļauties būt dāsnāka par priekšgājējiem? Jo vairāk, ja saukļi par to, ka iepriekšējie atstājuši tukšu kasi, arī vairs īsti nav lietojami – apmēram pusgadu Rīgā pie varas bija nevis ievēlētie "sliktie", bet gan tās pašas partijas, kas nu plūc laurus vēlēšanās, pārvaldītās ministrijas iecelti administratori, kas skaitās labi, savējie.
Tātad stāsts ir par to, ka Rīgas atgūšana tā dēvētajām latviskajām partijām ar uzvaru vēlēšanās vien nenoslēdzas. Nu, kā saka, jālien no ādas laukā, lai pierādītu, ka ir labāki par priekšgājējiem. Turklāt šajā gadījumā nederēs vis kā arguments skaitļi par lētākiem iepirkumiem vai stāsti par labākām procedūrām – jāizpelnās vēlētāju subjektīvs, emocionāls novērtējums. Tāpēc novēlēsim: lai veicas!