Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Aptiekas kritizē Veselības ministrijas darbu

Par Veselības ministrijas ieceri ierobežot aptieku atrašanās vietas, kā arī farmācijas nozares nākotnes vīziju Rolanda Pētersona saruna ar Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektori Kristīni Jučkoviču.

Jūs esat publiski paudusi kritiku par Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Ministru kabineta grozījumu projektu, kas nosaka ierobežojošus aptieku un to filiāļu izvietojuma kritērijus, piemēram, 500 metru rādiusā ap strādājošu aptieku vai arī mazākās apdzīvotās vietās vairs nevarēs atvērt jaunas aptiekas. Kāda ir jūsu iebildumu būtība?

Šis noteikumu projekts spilgti parāda, kādā veidā VM nevajadzētu strādāt. Mēs šajā VM iniciatīvā nekādā ziņā neredzam, ka saskaņā ar nozari tiktu izstrādāta tās attīstības stratēģija, nemaz nerunājot par taktiku. Šie noteikumi jeb aptieku izvietošanas kritēriji ir vieni no daudziem nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kas ir savstarpēji saistīti. Uz tiem raugoties atrauti no citiem regulējumiem, mēs nonākam pie visai izkropļota skatījuma. Mēs nezinām, kā šie noteikumi darbosies, jo pastāv arī citi nezināmie, piemēram, aptieku licencēšanas noteikumi vai aptieku darbības noteikumi, kurus arī gatavojas mainīt. Aptieku nozare šobrīd varētu uzdot principiālu jautājumu – kurp mēs virzāmies vai tiekam virzīti? 

Protams, mēs varam iztirzāt konkrētus punktus, ko mēs ar VM esam darījuši vairāk nekā gadu, to ļoti labi var redzēt šo noteikumu anotācijā. Tajā ir vairāk nekā 100 lappušu ar priekšlikumiem, ko iesniegušas ne tikai aptieku un farmācijas, bet arī medicīnas nozares, pacientu, uzņēmēju organizācijas. Lielākā daļa no šiem priekšlikumiem VM ieskatā diemžēl ir nederīgi vai nav ņemami vērā. Un man ir jautājums – kurš to nosaka, kurš izlemj, kāda ir farmācijas nozares situācija Latvijā, un kas darāms, lai to uzlabotu? Mēs to neredzam. Tāpat arī gribētos redzēt nevis atrautu atsevišķu regulējošo noteikumu virzīšanu, bet kompleksu piedāvājumu. Politika un valsts pārvalde ir vieta, kur jārada kopēji «satiksmes noteikumi» visiem. Farmācija, protams, ir ļoti regulēta nozare, bet tad stāstiet, pasakiet, kas mūs gaida!

Šķiet, ka tā ir tīri politiski virzīta iniciatīva, un arī jaunais ministrs turpina iepriekšējās ministres sākto virzību un stilu. It kā uzklausa nozari, bet nesadzird. Tā šobrīd ir galvenā problēma – mēs esam lūguši, pasakiet, kādi būs aptiekās sniedzamie pakalpojumi, kādas aptiekas strādās – mazas vai lielas –, kā tās būs izvietotas, cik stundu būs darba laiks. Visi šie aspekti nosaka, kāda cilvēkiem būs aptieku pieejamība. Diemžēl ministrijas pieejā mēs cilvēku īsti neredzam. Redzam tikai vēlmi tad ierobežot tur, tad tur, tad koncentrēt laukos, tad pilsētās. Es tās sauktu par sporādiskām kustībām farmācijas nozarē, nevis plānotu stratēģiju. 

Kuri ir galvenie punkti VM piedāvājumā, pret kuriem jums ir iebildumi?

Galvenais iebildums mums ir pret to, ka šie normatīvi neceļo vienotā pakā, tie neatspoguļo kompleksu skatījumu uz farmācijas nozari. Tam ir domino efekts – ja apgāžas viens kauliņš, krīt arī visi pārējie. Mums ļoti negribētos, lai tā notiktu ar aptieku nozari Latvijā. Ja šie noteikumi vispār tiek virzīti apstiprināšanai, mēs būtu priecīgi, ja vismaz tiktu dots pārejas laiks to ieviešanai. Lai arī publiskajā telpā VM apgalvo, ka aptiekas šo noteikumu rezultātā netiks slēgtas, mēs neesam par to pārliecināti.

Kā es saprotu no VM publiski paustā, jaunie noteikumi attiekšoties tikai uz jaunajām aptiekām, nevis uz tām, kas jau darbojas?

Tas ir maldīgs skatījums. Jo formāli tie attiecas tikai uz jaunajām aptiekām, taču, kas notiek brīdī, kad kāda no esošajām aptiekām nokļūst situācijā, kad, piemēram, sāk tecēt jumts vai parādās kādas problēmas ar ēkas konstrukcijām? Šie noteikumi uz esošajām aptiekām līdz ar to neattiecas tikai līdz brīdim, kad kādai no tām notiek objektīvu iemeslu dēļ izraisīts darbības pārrāvums. Un diemžēl aptieku nozares attīstību mēs šajā stāstā nekādi neredzam. 

Savās virtuālajās sanāksmēs ar VM amatpersonām mēs – aptieku nozare – stāstām, ka mums ir jāpaplašina pakalpojumu klāsts, jāpaaugstina to kvalitāte, jāievieš jaunas konsultācijas un pakalpojumi. Taču pastāv daudz aptieku, kurās šādi uzlabojumi nemaz nav iespējami. Vai nu tās atrodas kādā vēsturiskā vietā, vai tās ir pārāk mazas. Un, protams, aptieku īpašnieki nemitīgi domā par attīstību. Taču pēc šiem jaunajiem VM noteikumiem iznāk, ka veikt aptieku rekonstrukciju nemaz nav vēlams. Manuprāt, vajadzētu rīkoties pilnīgi pretēji. Veicināt aptieku rekonstrukciju, telpu paplašināšanu. 

VM apgalvo, ka līdz ar jauno noteikumu pieņemšanu aptiekas kļūšot pieejamākas iedzīvotājiem un tikšot likvidēti šķēršļi vienlīdzīgai konkurencei farmācijas tirgū. Cik, jūsuprāt, šis apgalvojums ir adekvāts? 

Absolūti nepiekrītu. Domāju, ka drīzāk farmācijas tirgum, kas ir pietiekami piesātināts, ir jāļauj pašregulēties. Pēc būtības šie noteikumi mums tiek pasniegti, pieņemot, ka Latvijā aptieku ir pārāk daudz. Tas ir galvenais ministrijas lozungs. Taču šī tēze ir absolūti pretrunā ar to, ko jūs citējāt. Jo vairāk ir aptieku, jo lielāka konkurence, tajā skaitā cenu ziņā! Esmu lasījusi VM preses relīzi, kurā bija teikts, ka "šī brīža problemātika ir tā, ka aptiekas ir koncentrējušās stratēģiski izdevīgās vietās". Bet kur tad vēl aptiekai atrasties, ja ne ekonomiski izdevīgā vietā, kur apgrozās cilvēki? Kādreiz tajā vietā varbūt bija baznīca vai krogs, bet mūsdienās aptieka noteikti ir jebkuras apdzīvotas vietas centrā. Protams, aptiekām ir jābūt pieejamām arī lauku iedzīvotājiem, bet mēs nevaram stāvēt uz vietas. 

Savu mācību mums ir sniedzis arī Covid pandēmijas laiks. Mēs tagad runājam par interneta veikaliem, par zāļu piegādi mājās. Un tieši par šīm lietām mēs gribētu runāt arī ar ministriju. Ir jauna situācija, kurā mums ir jānoregulē zāļu interneta piegādes, lai tās būtu absolūti drošas un papildinātas ar farmaceita konsultāciju. Mēs nopietni domājam par aptiekā pieejamo pakalpojumu paplašināšanu, ņemot vērā citu Eiropas Savienības (ES) valstu pieredzi. Piemēram, citās valstīs farmaceitiem ir atļauts veikt recepšu pagarināšanu ārsta jau iepriekš izrakstītiem medikamentiem. Būtībā virziens ir uz aptieku kā daudzveidīgu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu, ne tikai kā mistisku alķīmijas laboratoriju, kur aiz sienas top kaut kādi maisījumi.

Farmaceits un aptieka būtībā ir vispieejamākā veselības aprūpes sistēmas daļa. Jo bieži vien cilvēks nemaz nedodas pie savas ģimenes ārsta, bet uz aptieku pie farmaceita un uzdod pirmos jautājumus, lai saņemtu pirmo palīdzību. Un farmaceits, nepārkāpjot savu pilnvaru robežas, bieži vien dod vērtīgu padomu pacientam, iesaka medikamentus. Tieši Covid laikā farmaceita autoritāte ir pieaugusi, un cilvēki sāk mums aizvien vairāk uzticēties. Jo bieži bija situācijas, kad vienīgā iespēja, kur cilvēkam saņemt veselības aprūpes piedāvājumu, bija aptieka.

Es pieļauju, ka Covid laikā, ņemot vērā valsts institūciju apjukumu, tieši aptiekas iznesa galveno informatīvo slogu, skaidrojot, kas ir Covid, kā no tā izvairīties, kuras zāles labāk lietot, lai novērstu simptomus? 

Covid pandēmija bija kā indikators, ka cilvēki pat nevēlas apmeklēt primārās veselības aprūpes iestādes, stāvēt tur rindās un inficēties. Jā, šajā laikā tieši farmaceiti pastiprināti konsultēja iedzīvotājus. Un te arī parādījās galvenā farmaceita jēga, proti, viņš ir pirmais, kas sniedz padomu cilvēkam. Kā noderīgs elements sinerģijā starp pacientu, ārstu un farmaceitu. Protams, Covid laikā farmaceitiem nereti nācās sastapties arī ar atsevišķu iedzīvotāju agresijas izpausmēm, jo viņi bija apjukuši, un farmaceitiem lielā mērā bija jānodarbojas ar informācijas sniegšanu.

Runājot par aptieku kā vietu, kur saņemt būtisku informāciju, – tas, manuprāt, aizvien valstī ir liels neizmantots resurss. Jo turp dažādu iemeslu dēļ dodas gandrīz visi cilvēki. Covid laikā aptieka izrādījās visuzticamākā iestāde, kur cilvēkiem saņemt informāciju un palīdzību, jo tā visu laiku bija pieejama atšķirībā no ambulatorajām medicīnas iestādēm, kuras kādu laiku bija pat slēgtas. Tāpēc ir svarīgi neizjaukt šo reāli strādājošo sistēmu, bet to uzlabot. 

Valdības deklarācijā ir iekļauts punkts par farmāciju, kura pirmais teikums skan: "Izveidot nacionālo farmācijas politiku, lai novērstu sadrumstalotību." Mēs zinām, ka farmācijas nozarē ir nodoms reformēt vēl daudzus noteikumus, bet nav saprātīgi to darīt atrauti, ne sistēmiski. 

Kā zināms, farmācija ir nozare, kurā vienmēr spēcīga ietekme ir bijusi politiskajam lobijam. Vai jūs redzat, ka ar pēdējiem normatīvo aktu grozījumiem tiek strādāts kādu biznesa interešu labā, piemēram, lai atvieglotu kādas lielas ārvalstu kompānijas ienākšanu Latvijas tirgū?

Intereses tur noteikti ir. Bet es drīzāk saskatu to, ka kopējā lietu virzība notiek atbilstoši politiskajai iniciatīvai, kas tur ir apakšā, – vispirms viena ministra un pēc tam arī otra. Jaunais ministrs vienkārši turpina iepriekšējās ministres iesāktās lietas. Tā noteikti ir politiski virzīta iniciatīva, jo visi priekšlikumi, kurus mēs, un ne tikai mēs, esam iesnieguši, ir ievietoti MK noteikumu anotācijā ar norādi "nederīgs", "neņemt vērā" utt.! Tad vēlreiz jāvaicā, kura ir tā amatpersona, kas var pateikt, vai tas ir derīgs vai nederīgs? Un kurš var pateikt, vai uzņēmējam aptiekas īpašniekam, kurš sācis aptiekas rekonstrukciju vai paplašināšanu, ir gada laikā jāiekļaujas vai nav? 

Farmācijas nozares politikas attīstība diemžēl tiek virzīta jautājumu ienākšanas, nevis kādu stratēģisku apsvērumu secībā vai pat pēc personīgās empīriskās pieredzes. Piemēram, kāda amatpersona ieiet aptiekā un izdara secinājumus, ņemot vērā to, ko tā tur redz vai neredz. Vai tas ir līmenis, kā valstī būtu jāizdara secinājumi par farmācijas nozares situāciju un turpmāko attīstību?

Ja MK pieņems noteikumus esošajā versijā, es saprotu, ka daļa aptieku vienkārši pakāpeniski beigs pastāvēt. Publiski ir izskanējis, ka līdz pat trešdaļai no visām aptiekām. Vai jums ir aprēķini, cik daudz?

Es neesmu saņēmusi šādus aprēķinus no mūsu biedriem, manā rīcībā esošā informācija pagaidām nerāda, tieši cik. Bet, kas ir būtiski, mēs no VM esam saņēmuši daudz informācijas, taču beigās saņemam pavisam jaunu informāciju, ko neesam redzējuši. Mums šobrīd ir sastrādāšanās iedīgļi ar ministriju, bet sistēma kopumā kaut kur klibo.

Neskatoties uz to, ka ir nomainījies gan ministrs, gan valsts sekretāre? 

Mums bija atsevišķa komunikācija ar Danielu Pavļutu, mēs lūdzām viņa viedokli par šo noteikumu virzību un sapratām, ka ministrs ir koncentrējies uz vakcinācijas procesu, kas, protams, ir ļoti svarīgs. Tomēr ir arī ar vakcināciju nesaistītas VM iniciatīvas, kur būtu gribējies lielāku ministra personisko iesaisti. Šobrīd izskatās, ka automātiski tiek turpinātas iepriekšējās ministres politiskās iniciatīvas.

No jūsu teiktā izriet, ka ministrijai nekādas ilgtermiņa vīzijas nav. Vai jums ir kāda vīzija, kā aptieku pakalpojumu pieejamību varētu uzlabot, īpaši attālākos reģionos? Ieviest aptieku kā pirmo medpunktu? 

Ne gluži, bet mēs redzam, ka aptiekas Eiropā virzās uz aizvien plašāku pakalpojumu klāstu. Turklāt daudz kur farmaceitam jau ir lielāka brīvība. Ir ES valstis, kurās farmaceits, piemēram, var pagarināt recepti, ja redz nepieciešamību. Ir neizbēgami, ka aptieka mainīsies uz tādas iestādes pusi, kur nebūs tikai lodziņš pret recepti izsniedzamām tabletēm, bet arī atsevišķa telpa zināmiem medicīnas pakalpojumiem  Es arī domāju, ka mēs drīz nonāksim pie vakcinācijas aptiekā, kas ir būtiski, ņemot vērā aizsākušos diskusiju par trešās Covid vakcīnas nepieciešamību. 

Tad aptieku skaitu vajag lielāku vai mazāku?

Es teiktu, ka jāļauj tirgum pašregulēties šajā jomā. Izņēmums būtu individuāla aptieka bez liela aptieku uzņēmuma atbalsta, kurai varbūt nepieciešams kaut kāda veida valsts atbalsts, lai nodrošinātu pakalpojumu vietās, kur ir ļoti mazs iedzīvotāju blīvums. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Brīdinājums mūsu valdībai(3)

Latvijā ēnu ekonomika pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir augusi par 1,6% un sasniegusi 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). To atklāj pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs. (Pē...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē