Cienījamā priekšsēdētājas kundze!
Ekselences!
Godājamie delegāti!
Vēlos apsveikt Mariju Ferdinandu Espinosas Garsesas kundzi, viņai stājoties šīs Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājas amatā, un apliecināt, ka Latvija Jūs pilnībā atbalsta. Izsaku pateicību arī Miroslavam Lajčāka kungam par viņa aktīvo darbu, veicot ANO Ģenerālās asamblejas iepriekšējās sesijas priekšsēdētāja pienākumus.
Godājamie delegāti!
Es šo asambleju uzrunāju manai valstij ļoti īpašā laikā. Šogad Latvija svin sava valstiskuma simtgadi. Pirms simt gadiem notika ievērojamas pārmaiņas – beidzās Pirmais pasaules karš un sagruva impērijas, nesot brīvību nācijām un pašos pamatos pārveidojot Eiropas politisko karti.
Dzima jauna Eiropa, kas solīja daudz vairāk nekā tikai pašnoteikšanos, brīvību un demokrātiju. Eiropas tautas cerēja, ka iestāsies ilgstošs miers un labklājība. Uz šiem mērķiem tiecās gan katra tauta atsevišķi, gan visas kopā. Tautu pašnoteikšanās tiesības ieguva konkrētu veidolu. Jaunu nāciju veidošanās kļuva par normu.
Parīzes Miera konference lika pamatus Tautu Savienībai. Tā bija pirmā starptautiskā organizācija, kuras galvenā sūtība bija uzturēt vispārēju mieru, izstrādājot juridiski saistošas normas un attīstot multilaterālismu. Arī Latvija iestājās Tautu Savienībā, stingri nostiprinot savu pilntiesīgas dalībnieces statusu starptautiskajā saimē. Tomēr Tautu Savienības vājums bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvija uz laiku zaudēja neatkarību.
Vēstures laikposms, kad Latviju un lielāko daļu Eiropas bija okupējis gan padomju, gan nacistu režīms, skarbi atgādina par to, kas notiek, ja samierinās ar smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. Mēs pārāk labi zinām, kādas sekas iestājas, ja šos principus valstīm atļauj pārkāpt nesodīti. Latvijas gadījumā tas nozīmēja dzīvi nacistisko un komunistisko okupāciju režīmos, kur valdīja terors un cilvēktiesības tika rupji pārkāptas.
Mēs esam pateicīgi tām nācijām, kuras gadu desmitiem īstenoja Latvijas Republikas okupācijas neatzīšanas politiku un neatkāpās no saviem principiem. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Latvijas valsts turpināja pastāvēt visu okupācijas laiku.
Tomēr Krievijas Federācija – Padomju Savienības tiesību un saistību oficiālā pēctece – joprojām neatzīst dokumentāri pierādītus vēstures faktus. Es aicinu Krieviju atzīt patiesību un skaidri nosodīt Padomju Savienības rīcību.
Kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Latvija vienmēr ir iestājusies par starptautisko tiesību un cilvēktiesību ievērošanu. Šo principu aizsardzība bija viscaur nepieciešama pārejas posmā uz tiesisku un demokrātisku sabiedrību un veidojot Latvijas starptautisko tēlu.
Ekselences!
Šā gada debašu temats mūs aicina galveno uzmanību pievērst pašai Apvienoto Nāciju Organizācijas būtībai. ANO Statūti sākas ar vārdiem “Mēs, Apvienoto Nāciju tautas”, tā norādot uz organizācijas mērķi pārstāvēt ikviena pasaules iedzīvotāja tiesības un intereses.
Apvienoto Nāciju Organizāciju dibināja, ne vien lai glābtu nākamās paaudzes no kara posta un vēlreiz apliecinātu ticību cilvēka pamattiesībām, bet arī lai ievērotu starptautiskajās tiesībās noteiktās saistības.
Cilvēktiesības, tostarp sieviešu tiesības un bērnu tiesības, pieder pašām galvenajām Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatvērtībām. Organizācijai jāspēj šīs vērtības aizstāvēt jebkurā situācijā, vai tā būtu Sīrijas civiliedzīvotāju bombardēšana, rohindžu slepkavības Mjanmā, Krimas tatāru vajāšana, ko veic Krievijas varasiestādes, vai citi cilvēktiesību pārkāpumi, lai kur arī tie notiktu.
Šogad mēs atzīmējam Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas 70. gadadienu. Tā joprojām ir galvenais pasaules mēroga iedvesmas avots darba turpināšanai, lai ikvienam cilvēkam nodrošinātu cieņpilnu dzīvi brīvībā un vienlīdzībā.
Drošība un cilvēktiesības ir nesaraujami saistītas. Drošību nevar sasniegt, ja neievēro cilvēktiesības un pamatbrīvības. Brīva prese vienmēr ir bijusi un paliek būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu mieru, taisnību un cilvēktiesības.
Tādēļ es vēlreiz aicinu Krieviju atbrīvot pretlikumīgi aizturēto ukraiņu kinorežisoru Oļegu Sencovu, kam šodien rit jau 139. badastreika diena. Es aicinu Mjanmas varasiestādes atbrīvot divus Reutersžurnālistus Wa Lone un Kyaw Soe Oo.
Tāpat es aicinu Krieviju nekavējoties atbrīvot citus 64 tās aizturētos ukraiņu politieslodzītos, tostarp žurnālistu Romanu Suščenko.
Es aicinu nācijas ievērot savas starptautiskajās tiesībās un cilvēktiesībās noteiktās saistības un pienākumus, īpaši attiecībā uz vārda un pulcēšanās brīvību, jo pēdējā gada laikā to ievērošana ir ievērojami pasliktinājusies.
Godājamie delegāti!
Stiprinot Apvienoto Nāciju Organizācijas lomu, jāpieliek pūles, lai atbalstītu un aizstāvētu ANO Statūtu mērķus un principus.
Augustā pasaule zaudēja iedvesmojošu līderi, nelokāmu miera un cilvēktiesību aizstāvi – bijušo ANO ģenerālsekretāru Kofi Annanu, kas teicis, ka “mums nebūs drošības bez attīstības, nedz arī attīstības bez drošības, un mums nebūs ne viena, ne otra, ja neievērosim cilvēktiesības”. ANO Statūtu trīs pīlāri ir plašāki nekā atsevišķu to daļu summa. Ekonomiskā izaugsme un ilgtspējīga attīstība balstās ilgtermiņa stabilitātē, kam savukārt nepieciešams miers un drošība, un cilvēktiesību ievērošana.
Ekselences!
Apvienoto Nāciju Organizācijai jāspēj mainīties, ieviest nopietnas reformas un tādējādi rīkoties atbilstoši 21. gadsimta prasībām. Mums nepieciešama ietekmīga un efektīva Apvienoto Nāciju Organizācija. Latvija augstu novērtē ģenerālsekretāra sāktās reformas trijās – miera un drošības, attīstības un organizācijas vadības – jomās. Svarīgi, lai reformas tiek ieviestas strauji.
Šī ir unikāla organizācija ar milzīgu atbildību. Jāsaglabā Drošības padomei dotās pilnvaras uzturēt starptautisko mieru un drošību. Drošības padomes reforma bija nepieciešama jau sen, un mums visiem jātiecas stiprināt šīs svarīgās institūcijas leģitimitāti.
Tomēr strupceļš Drošības padomes reformas gaitā nedrīkst kavēt progresu citās jomās. ANO reformā jāietver nopietni uzlabojumi cilvēktiesību aizsardzībā un veicināšanā. Sasniegt ilgtspējīgu attīstību, ieviešot ANO Dienaskārtību – 2030, nebūs iespējams, ja nestiprinās cilvēktiesības visā pasaulē.
Cilvēktiesību padomei jābūt spēcīgai, efektīvai un jāspēj ātri reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpumiem jebkurā pasaules malā. Latvija ir aktīvi iesaistījusies Cilvēktiesību padomes efektivitātes uzlabošanas reformā. Aicinu visas valstis šajā procesā iesaistīties ar atvērtu prātu.
Latvija atbalsta ģenerālsekretāra redzējumu un pieeju veidot tādu Apvienoto Nāciju Organizāciju, kas ir vērsta uz preventīvu rīcību. Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā aizvien sarežģītākos globālos drošības izaicinājumus. Nenovērsti konflikti un krīzes visā pasaulē ilgst gadiem un desmitgadēm, sagraujot cilvēku dzīves, kavējot attīstību un vājinot ANO resursus. Konflikti Sīrijā, Ukrainā un Jemenā joprojām civiliedzīvotājiem sagādā daudz ciešanu. Mēs nedrīkstam aizmirst arī par ieilgušo nestabilitāti Burundi un Afganistānā. Pats novēršamu konfliktu ilgums vien iedragā starptautisko organizāciju, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas, uzticamību.
ANO Drošības padomei kā starptautiskā miera un drošības garantam ir īpaša atbildība konfliktu, agresijas aktu un masu slaktiņu novēršanā. Izmantot veto tiesības, lai plaša mēroga vardarbības gadījumos aizsargātu šauras nacionālas intereses, ir pilnīgi nepieļaujami.
Teritoriālā integritāte un suverenitāte, kā tas ir noteikts ANO Statūtu mērķos un principos, ir jāievēro visiem. Krievijas Federācijai jāpārtrauc agresija pret Ukrainu. Latvija kopā ar starptautisko sabiedrību īstenos neatzīšanas politiku attiecībā uz Krimas pretlikumīgo aneksiju.
Esmu pārliecināts, ka reiz Ukrainā starptautiskās tiesības un tiesiskums gūs uzvaru un Ukrainas, kā arī citu Eiropas Savienības austrumu partneru teritoriālā integritāte tiks atjaunota. Apvienoto Nāciju Organizācijai kopā ar citiem nozīmīgiem reģionāliem spēlētājiem jāturpina iesaistīties un jāsaglabā apņēmība risināt ieilgušos konfliktus Kalnu Karabahā, Piedņestrā, Abhāzijā un Dienvidosetijā. Baltijas valstu vēsture ir pierādījums starptautisko tiesību un tiesiskuma morālajam spēkam. Šie jautājumi starptautiskajai sabiedrībai ir jārisina aktīvāk.
Neviena nācija nekad nav jutusies droša izolācijā. Tāpēc dalībvalstu pienākums ir gādāt citai par citas drošību. Lai panāktu konflikta politisku risinājumu, ir būtiski, ka agresoram skaidri norāda uz sekām, apņēmīgi izdara starptautisku spiedienu un sauc pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem. Ieilgušu konfliktu atrisināšana plašākā Eiropā – Eiropas Savienības kaimiņu reģionos – starptautiskajai kopienai joprojām ir ārkārtīgi svarīga.
Galvenais preventīvas rīcības virziens ir sasniegt Ilgtspējīgas attīstības mērķus. Tie novērš nestabilitātes un konfliktu motīvus un pamatcēloņus. Ieguldījums cilvēka cieņas aizsardzībā, nabadzības izskaušana, noturības stiprināšana pret klimata pārmaiņām un ekonomiskā un sociālā progresa veicināšana samazinās konfliktu biežumu, nestabilitāti un izmisumu.
Tādēļ viss, ko Latvija dara attīstības sadarbības jomā, balstās labas pārvaldības, demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas, dzimumu līdztiesības un vides ilgtspējības principos. Turklāt, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, īpaši svarīga ir dzimumu līdztiesība. Tā ir būtisks priekšnoteikums iekļaujošai ilgtspējīgai attīstībai, kā arī tautsaimniecības izaugsmei un labklājībai.
Godājamie delegāti!
20. gadsimta sākumā no konfliktos bojā gājušajiem 90% bija kaujinieki. Mūsdienās no tiem, kas zaudē dzīvību konfliktos, 90% ir civiliedzīvotāji. Ar konvencionāliem ieročiem nogalina aptuveni 500 tūkstošus cilvēku gadā, no tiem 70 tūkstoši tiek nogalināti konflikta zonās. Šie skaitļi skaidri pierāda, ka starptautiskajai sabiedrībai stingri jāpievērš uzmanība ne vien masu iznīcināšanas ieročiem, bet arī konvencionālajiem ieročiem.
To paturot prātā, Latvija nākamgad kļūs par Ieroču tirdzniecības līguma prezidējošo valsti un pieliks visas pūles, lai sekmētu tā mērķus. Es aicinu visas valstis kļūt par Ieroču tirdzniecības līguma dalībvalstīm – arī tas sniegtu tiešu pienesumu, īstenojot Ilgtspējīgas attīstības dienaskārtību 2030. gadam.
Mums jāapvieno spēki, lai stiprinātu multilaterālisma principu. Savstarpēji atkarīgā un globalizētā pasaulē mēs varam pievērsties globālām problēmām un tās atrisināt tikai ar multilaterāliem līdzekļiem. Šajā ziņā ANO izceļas kā labs globālas pārvaldības instruments, taču tā nav pasaules valdība. Apvienoto Nāciju spēja reaģēt uz šābrīža izaicinājumiem pasaulē ir ļoti atkarīga no valdību lēmumiem un atbalsta, ko šiem lēmumiem sniedz iedzīvotāji.
Ar to es vēlos uzsvērt, ka multilaterālisma nākotne drīzāk būs atkarīga no pārmaiņām dalībvalstu attieksmē, nevis no ANO sistēmas reformām. Tomēr, kamēr nav mainītas starptautiskās sistēmas pamatiezīmes, ANO var tikai tiekties pēc augstākas efektivitātes.
Godājamie delegāti!
Mums jāpieņem Apvienoto Nāciju Organizācija tāda, kāda tā ir. Tā nav ideāla. Taču tā ir ļoti nepieciešams instruments, lai uzturētu mieru, ekonomisko attīstību, starptautisko tiesību kodifikāciju, tā tiecoties izveidot drošāku pasauli.
Apvienoto Nāciju Organizācija var būt un tai jābūt nozīmīgam pasaules mēroga spēlētājam, tādu nāciju kopienai, kuras lepojas ar savām vērtībām apņēmībā atbalstīt multilaterālismu un starptautisko tiesību principus.
Dalībvalstīm jāatbalsta mūsu organizācija un jāpalīdz šīs vērtības izplatīt visā pasaulē, tādējādi apliecinot tās unikālo globālo nozīmi. Lai to sasniegtu, ANO nepieciešams iedarbīgs normatīvs regulējums, efektīvas institūcijas un skaidrs redzējums par savas politikas virzieniem.
Paldies par uzmanību!
zvirbulēns
P
Rimcimcim