Politiķis iepriekš norādījis, ka tas varētu būt aktuāli saistībā ar "Jaunās vienotības" (JV) politiķa, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa piedāvājumā AS paredzēto atbildību pār Veselības ministriju (VM). Līdzīgi cits AS politiķis, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns paudis, ka joprojām "gaisā" ir neatbildēts jautājums, vai ministri tiek izvēlēti no 54 koalīcijas deputātiem, vai arī pastāvēs iespēja piesaistīt arī kādu profesionāli, ņemot vērā, ka topošās koalīcijas frakcijās ir ievēlēti cilvēki, kuriem ir ekspertīze daļā nevis visās jomās.
AS frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka nebūtu pareizi izpildvarā virzīt tikai ievēlētos deputātus. Tavars arī salīdzināja AS pirms vēlēšanām izvirzītā Ministru prezidenta amata kandidāta Ulda Pīlēna situāciju ar Kariņu situāciju 2018.gadā ievēlētājā iepriekšējā, 13.Saeimā, - Pīlēns nekandidēja uz 14.Saeimu, ko nedarīja arī Kariņš, taču viņš kļuva par premjeru.
Saeimas deputāts arī norādīja, ka jebkurš ministrs uzņemas solidāru atbildību par visiem valdības lēmumiem. Politiķis šajā kontekstā iepriekš skaidrojis, ka, lai AS deleģētu savus pārstāvjus valdībā, sākumā ir jābūt skaidrībai, kā topošā koalīcija apņemas virzīt valsts attīstību visās jomās.
Veselības jomā jābūt skaidrībai, vai tā būs prioritāte "tikai vārdos vai arī valsts makā" un tiks spēts nodrošināt veselības pakalpojumus valsts iedzīvotājiem pietiekamā apmērā, uzsvēra AS viens no līderiem. Tāpat svarīgi saprast, kāds atbalsts tiks sniegts, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kur jau tiek un esot paredzēts turpināt slēgt kādus no depo, atzīmēja Tavars.
Tāpat nav skaidrs, vai nākamais finanšu ministrs aicinās vai neaicinās veikt finansējuma samazināšanu daudzās nozarēs, pauda politiķis. Tie ir jautājumi, par ko jābūt skaidrībai, pirms deleģēt ministrus un uzņemoties atbildību par nozarēm, pauda AS frakcijas vadītājs, atzīmējot, ka partiju apvienība tāpat kā pārējās koalīcijas partijas būs līdzatbildīga par visu jomu pārvaldību.
Atkarībā no tā, vai nozarē būs, vai nebūs pieejams vajadzīgais finansējums, atšķiras arī tas, kādām prasmēm jābūt spēcīgākām potenciālajam ministram, skaidroja Tavars.
Vaicāts, vai daļā no valsts attīstības jautājumiem redzējums nav jau pausts topošās koalīcijas parakstītajā sadarbības memorandā, politiķis pauda, ka memorandā neesot "absolūti nekādas" konkrētības un ka šajā dokumentā vairāk esot minētas "vispārīgas frāzes". Tavars vērsa uzmanību, ka, lai gan memorandā parakstīta vienošanās par jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi bez vides jomas, atbildības jomu sadalījuma piedāvājumā šī ministrija parādoties kopā ar vides jomu.
Kā ziņots, Tavars ir optimistiski noskaņots par iespēju panākt vienošanos, lai turpinātu darbu pie nākamās valdības veidošanas.
Pirmdien publiski vairāk iezīmējās viedokļu atšķirība par turpmāko rīcību valdības veidošanas procesā starp Kariņu, kurš sākumā sagaida AS atbildi par atbildības jomu piedāvājumu, un AS pārstāvjiem, kuri savukārt sākumā vēlas strādāt pie valdības deklarācijas izstrādes.
AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Tavars skaidroja, ka AS iekšējo apspriešanos turpinās arī šodien, otrdienā.
AS politiķis norādīja, ka piektdien trīspusējās JV, AS un Nacionālās apvienības (NA) sarunās panākta vienošanās, un AS piekrīt Kariņa piedāvātās atbildības jomu sadalījuma proporcijai, kas vērtējama kā loģiska. AS ir pieņēmusi zināšanai piedāvājumus par ministrijām, norādīja Tavars.
Reizē neskaidrs palicis tas, vai neievēlēti cilvēki var vai nevar būt ministri, skaidroja "Apvienotā saraksta" pārstāvis. Tas varētu būt aktuāli jautājumā par Kariņa piedāvājumā AS paredzēto atbildību pār VM, atzīmēja politiķis.
Jau vēstīts, ka Kariņš gaida "skaidru atbildi" no AS, vai šī partiju apvienība ir gatava virzīties uz priekšu nākamās valdības veidošanā saistībā ar premjera izteikto atbildības jomu piedāvājumu.
Vaicāts par situāciju ar Kariņa piedāvāto atbildību sadalījumu koalīcijā, JV politiķis pirmdien aģentūrai LETA norādīja, ka gaida "skaidru atbildi" no AS pārstāvjiem, "vai viņi ir gatavi virzīties uz priekšu, vai nav". Premjers vērsa uzmanību, ka NA un JV ir gatavas turpināt darbu un tagad tiek gaidīta atbilde no AS.
Tiklīdz koalīcija būs vienojusies par atbildības jomu sadalījumu, būs iespējams raiti iet uz priekšu, savukārt pirms tam nevar sākt darbu pie valdības deklarācijas rakstīšanas, sacīja esošais valdības vadītājs. Viņš atsaucas arī uz Valsts prezidenta Egila Levita pausto, ka pirms valdības deklarācijas rakstīšanas esot jābūt ļoti skaidri sadalītām atbildības jomām, lai ir skaidrs, kura partija vadīs deklarācijas konkrētu nozaru darba grupas.
Valdības deklarācijas rakstīšana ir "daudzšķaitņains process", kurā ir svarīgi, lai katrs saprot, par kuru jomu ir viņa atbildība, lai var koordinēt darba veikšanu, skaidroja Kariņš.
Nedz formāli, nedz neformāli neviens no AS neesot vērsies pie Kariņa par to, ka atbildības jomu piedāvājums būtu kādā veidā slikts vai nepareizs, pirmdien atzīmēja premjers.
Vaicāts, vai valdības deklarācijas veidošana šo atšķirīgo viedokļu dēļ varētu pārcelties uz nākamo nedēļu, JV politiķis pauda cerību, ka AS savu lēmumu varēs pieņemt agrāk.
Kā ziņots, saskaņā ar Kariņa priekšlikumu topošajā valdībā JV varētu ieņemt septiņus amatus - Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.
AS pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā - iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats.
Savukārt NA paredzēts ieņemt četrus ministra posteņus - aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus.
Tāpat ziņots, ka NA politiķis, kultūras ministrs Nauris Puntulis norādīja, ka NA "neiebilstu" Kariņa izteiktajam atbildības jomu sadalījumam.