Šīs nedēļas sākumā pašizolācijai 11 viesnīcās bija pieejami 748 numuri, tomēr pirmdien no tiem bija aizpildīti tikai 14. Programmu līdz 10.janvārim kopumā bija izmantojuši 79 cilvēki, tostarp 59 personas, kuras ieradās ar repatriācijas reisiem no Apvienotās Karalistes pagājušā gada nogalē.
Graikste atturējās izteikt vērtējumu par to, vai programmu varētu saukt par veiksmīgu vai neveiksmīgu, norādot, ka tā ir sākta salīdzinoši nesen. Tomēr asociācijas izpilddirektores ieskatā ir atsevišķi faktori, kas vismaz pagaidām nav veicinājuši iedzīvotāju interesi par iespēju pavadīt laiku pašizolācijā viesnīcās.
"Pirmkārt, līdz ieinteresētajām klientu grupām būtu labāk jānogādā informācija par šādu iespēju, jo ne visi par to ir informēti. Un ne visi bija informēti, kādēļ repatriantiem uzturēšanās apmaksāta 100% apmērā, bet citiem - 80% apmērā," sacīja Graikste.
Tāpat viņa uzsvēra, ka būtu bijis nepieciešams noteikt termiņu, līdz kuram viesnīcās drīkstētu pieteikties attiecīgajai programmai. "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) parāda, ka ir atvērti visām naktsmītnēm, tomēr mūsu pozīcija ir tāda, ka pareizāk būtu samazināt to [viesnīcu] grupu skaitu, [kurās drīkstētu pašizolēties]," pauda asociācijas izpilddirektore.
Pašreiz tūrisma mītnei, pirms pieteikšanās izmitināšanas pakalpojuma sniegšanai LIAA, jāpiesakās Veselības inspekcijā, lai iegūtu apliecinājumu par atbilstību noteiktajām epidemioloģiskās drošības prasībām.
Graikste uzsvēra, ka tas, protams, ir pareizi un šāds novērtējums ir nepieciešams. "Var pastāvēt arī tādi riska momenti kā ventilācijas neesamība, un tad var atklāties, ka ne visas naktsmītnes ir gatavas nodrošināt šo cilvēku pašiolāciju," viņa teica.
Tomēr Graikste uzsvēra, ka naktsmītnēs būtu jādomā arī par to, ka vienā stāvā nevajadzētu izvietot personas, kas pašizolāciju izmanto atšķirīgu iemeslu dēļ. Piemēram, slimnieku ar viegliem simptomiem nevajadzētu laist vienā stāvā ar personu, kas ir tikai Covid-19 slimnieka kontaktpersona, jo tādējādi tiktu palielināts risks saslimt arī viņai. "Mūsu skatījumā jāņem vērā arī šādi papildu kritēriji, kuri, iespējams, nav iekļauti Veselības inspekcijai. Tos patiesībā varētu nodrošināt tās viesnīcas, kas ir lielākas," sacīja Graikste.
Tai pat laikā viņa nenoliedza, ka savu lomu noteikti spēlē arī iedzīvotāju pirktspēja. Proti, valsts sedz izdevumus 80% apmērā no izmitināšanas izmaksām, bet ne vairāk kā 35 eiro diennaktī par personu. Atlikušo līdzmaksājumu sedz paši pašizolācijā esošie iedzīvotāji, kuriem tāpat pašiem jāmaksā arī par ēdināšanu.
Graikste minēja, ka tad, ja uzturēšanās tiktu apmaksāta 100% apmērā un no valsts puses, tiktu apmaksāta arī ēdināšana, tas iedzīvotāju interesi palielinātu.
Lai arī idejiski runāts par to, ka pašizolācijā esošie iedzīvotāji varētu būt kā papildu segments viesnīcām, ko apkalpot, Graikste norādīja, ka jau sākotnēji bija skaidrs, ka tā nebūs tirgus cena, ko valsts apmaksās par numuriem, kuros uzturējušies cilvēki pašizolācijā. Tāpat viesnīcām pašām jādomā arī par papildu dezinfekcijas līdzekļu iegādi.
Valdībā, iespējams, varētu lemt par programmas izmaiņām, tam savus priekšlikumus izteikusi arī LIAA. Ekonomikas ministrijā aģentūrai LETA gan uzsvēra, ka programma radīta ar mērķi ierobežot Covid-19 vīrusa izplatību un samazināt inficēšanās risku mājsaimniecībās, nodrošinot plašam cilvēku lokam iespēju mājas karantīnu un izolācijas laiku pavadīt viesnīcā.
"Valsts no savas puses šādu iespēju ir radījusi, un nodrošina tiem cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams. Vienlaikus pastāvīgi analizējam visu atbalsta programmu ieviešanas gaitu, tostarp arī šīs programmas norisi, un izvērtējam iespējas pilnveidot programmas, lai pēc iespējas sekmētu mērķa sasniegšanu. Izvērtēsim LIAA sniegtos priekšlikumus un iespējas veikt tajā izmaiņas," sacīja ministrijas pārstāve Evita Urpena.
Jau vēstīts, ka atbalstu pašizolācijai šajās viesnīcās var saņemt Covid-19 kontaktpersonas, Covid-19 pacienti ar viegliem simptomiem, Covid-19 pacienti pēc ārstēšanās stacionārā, kuriem vēl saglabājušies simptomi, kā arī personas, kuras atgriezušās Latvijā ar repatriācijas reisiem.
Noteikts, ka valsts sedz izdevumus 80% apmērā no izmitināšanas izmaksām, bet ne vairāk kā 35 eiro diennaktī par personu. Cilvēka līdzmaksājums veido 20%. Personām, kuras Latvijā 28.decembrī un 29.decembrī atgriezās ar repatriācijas reisiem, izmitināšanas izmaksas viesnīcā valsts sedza 100% apmērā.
Izmitināšanas ilgums viesnīcā ir 14 dienas, bet atsevišķos gadījumos to iespējams pagarināt par vēl 14 dienām. Ēdināšanas pakalpojumi pašizolācijas laikā tiek apmaksāti tikai tiem, kas Latvijā atgriežas ar repatriācijas reisiem.
Lai pieteiktos pakalpojuma saņemšanai, Covid-19 kontaktpersonas vai pacienti var izvēlēties piemērotāko vietu pašizolācijai no LIAA mājaslapā publicētajā sarakstā minētajām tūristu mītnēm. Rezervācija tiks veikta, pamatojoties uz medicīnisko izziņu, kuru izsniegusi ārstniecības persona (ģimenes ārsts), proti, personai būs tūristu mītnei jāuzrāda medicīniskā izziņa - izdruka no e-veselības portāla.
Atbalsta programmu īsteno LIAA sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru, Veselības inspekciju, Ekonomikas ministriju un Ārlietu ministriju. Plānots, ka atbalsts būs pieejams līdz 2021.gada martam. Atbalsta finansēšanai paredzēts novirzīt valsts budžeta finansējumu līdz 2 173 500 eiro.
Pašreiz pašizolācija iespējama 14 viesnīcu 792 numuros.