Viņš norādīja, ka sabiedrību vieno fundamentālas vērtības, kuras tā ir gatava aizsargāt.
"Viens no Baltijas valstīm būtiskākajiem lēmumiem bija NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveide un izvietošana reģionā, kas apliecināja alianses spēju ātri un efektīvi reaģēt uz mainīgo drošības situāciju. Šis ir viens no piemēriem, kāpēc Latvija var un arī nākotnē varēs paļausies uz NATO," skaidroja Bergmanis.
Aizsardzības ministrs pauda viedokli, ka aliansei kolektīvi jāturpina īstenot atturēšanas politiku, vienlaikus attīstot dalībvalstu aizsardzības spējas. NATO ir būtiski attīstīt agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmu, spēju ātri pārvietot spēkus visā NATO teritorijā, kā arī spēju atbilstoši reaģēt kiberuzbrukumu vai citu informatīvās telpas apdraudējumu gadījumā.
Tāpat Bergmanis norādīja, ka Latvija ir uzsākusi darbu pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas, kurā tiktu iesaistītas gan valsts institūcijas, gan privātā sektora pārstāvji, uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji. Visaptverošas sistēmas ieviešanas mērķis ir padziļināt valsts institūciju sadarbību un izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanas instrumentus krīzes gadījumiem.
Savā uzrunā aizsardzības ministrs uzsvēra arī ASV bruņoto spēku klātbūtnes reģionā nozīmi atturēšanas veicināšanā un nepieciešamību attīstīt dažādas Eiropas Savienības aizsardzības iniciatīvas, piemēram, pastāvīgo strukturēto sadarbību aizsardzības jomā (PECSO) un Eiropas aizsardzības fondu, kas veiksmīgi papildinās NATO kolektīvās spējas.
"Mēs esam NATO un to veidojam kopā, tādēļ - ja neticam aliansei pēc simts gadiem, mēs neticam sev. Tā ir patiesa vērtība, kas vieno 29 pasaules nācijas. Latvija tic, ka NATO ir viss nepieciešamais, lai tā arī turpmāk būtu spēcīgākā un veiksmīgākā militārā alianse pasaulē," noslēdzot uzrunu, uzsvēra Bergmanis
opā
optimists
Muļķīgām