Pēc viņa paustā, FID lielā mērā ir paveicis visu nepieciešamo attiecībā uz likvidējamajām kredītiestādēm un novērsis iepriekš izskanējušās bažas par Latviju kā reģionālo finanšu centru naudas atmazgāšanas darījumiem, bet tagad nākas vairāk fokusēties uz vietējo noziedzību, nodokļu noziegumiem, krāpšanām un organizēto noziedzību.
Platacis sacīja, ka FID arī šogad saņēmis daudz ziņojumu par iespējamiem finanšu noziegumiem. Neliels ziņojumu skaita kritums esot izskaidrojams ar likvidējamo kredītiestāžu skaita samazināšanos, bet ziņojumu kopumā joprojām esot daudz. Pēdējā laikā nedaudz samazinājies signālu skaits par iespējamiem sankciju pārkāpumiem, bet vairāk tiek ziņots par rafinētākām krāpšanām, kas mērķētas uz juridiskām personām.
"Ja iepriekš mēs runājām par tādām ļoti vienkāršotām telefonkrāpšanām, SMS krāpšanām un e-pastu krāpšanām, kad tika mērķēts uz fiziskām personām, tad šobrīd mēs redzam, ka tiek mērķēts uz juridisku personu grāmatvežiem vai citām personām, kurām ir pieeja bankas kontiem, un jau tiek izkrāpti daudz apjomīgāki līdzekļi tieši no juridiskām personām," pavēstīja Platacis.
Viņš atzina, ka krāpšanas apkarošana gan nav tieša FID kompetence, tomēr situācijās, kad pastāv iespēja izkrāptos līdzekļus atgūt, dienests cenšas strauji iesaistīties, lai šos līdzekļus Latvijā un ārvalstīs bloķētu, un bieži tas rezultējas ar panākumiem. Šogad ar izkrāpto naudas līdzekļu atgūšanu no ārzemēm ir veicies ļoti labi, atzīmēja FID vadītājs.