Viņa pastāstīja, ka kopumā piena produktu cenām Latvijas veikalos nevajadzētu kāpt. Sviesta cenām, kas pērn būtiski palielinājās, vajadzētu samazināties. Globālajā tirgū sviesta cenām ir tendence samazināties jau kopš pērnā gada. Lai arī Latvijā patlaban sviesta cena vēl ir salīdzinoši augsta, paredzams turpmāks sviesta cenu kritums.
AREI vadītāja piebilda, ka kopumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas šogad saglabāsies stabilas, ar nelielu pieauguma tendenci. Vairumā gadījumu pārtikas cenām nav pamata samazināties, jo palielinājusies minimālā alga, ko lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā saņem liels īpatsvars cilvēku. Tāpat šogad ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, līdz ar to ražošanas process nav kļuvis lētāks un nav pamata cerēt, ka pārtika Latvijā kļūs lētāka. Taču nav arī tādas pārtikas produktu grupas, kur tuvākajā cenas būtiski kāps.
Gulbe piebilda, ka globālajā tirgū kļuvis lētāks cukurs, jo pasaulē bija labas attiecīgo lauksaimniecības kultūru ražas, un ir izveidojušies lieli cukura krājumi. Tomēr cukura cenas Latvijas veikalu plauktos var arī nesamazināties, ņemot vērā loģistikas un darbaspēka izmaksu pieaugumu.
Viņa arī pastāstīja, ka graudu cenas patlaban ir samērā stabilas. Lietavas pērn graudu ražas novākšanas laikā Latvijā to cenas neietekmē, jo graudu cenas ir atkarīgas no tendencēm globālajā tirgū. Lai arī maizes ražotājiem Latvijā palielinājušās ražošanas izmaksas, nozarē ir tik sīva konkurence, ka maizes cenu kāpums nav paredzams.
Gulbe pastāstīja, ka Latvijas maizes ražotāji konkurences dēļ mēģina attīstīt citus biznesa virzienus un radīt jaunus, augstākas pievienotās vērtības produktus, piemēram, graudu vai dārzeņu maizi, kas maksā vairāk. Tomēr nereti uzņēmumi šajā nozarē strādā ar zaudējumiem vai mazu peļņu. Tikmēr patērētājiem labā ziņa ir tas, ka tradicionālā maize Latvijā joprojām maksā būtiski mazāk salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas valstīm.
AREI vadītāja arī piebilda, ka gaļas un olu segmentos pasaules tirgū šobrīd cenu kāpums nav prognozējams. Kafijai un kakao cenas turpmāk būs bez lielām izmaiņām.
LETA jau vēstīja, ka saskaņā ar Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta datiem Latvijā sviesta cena pērn novembrī bija par 51% augstāka nekā pirms gada, lai gan Eiropas Savienībā (ES) sviesta cenas sāka pazemināties jau pagājušā gada septembrī.
Iepriekš ziņots, ka pagājušā gadā strauji palielinājušās piena produktu un sevišķi - sviesta cenas. Pēc Konkurences padomes (KP) secinājumiem, sviesta cenas apmēru nosaka globālās tendences, pašizmaksas palielināšanās pārstrādes procesā izejvielu ierobežotās pieejamības dēļ, kā arī mazumtirgotāju uzcenojums.
Kad
ļuļa
Emma