Viņš uzsvēra, ka Ukrainas uzņemšana ES ir reāla un patlaban Ukrainai ir jādod skaidra dalības perspektīva. Ijaba ieskatā, ES, piešķirot Ukrainai kandidātvalsts statusu, sniegtu arī svarīgu atbalsts ukraiņu aizsardzībā pret agresoru.
Politiķis norādīja, ka EP šodien pieņēma rezolūciju, kurā formulējums par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai ir nedaudz "atšķaidīts" ar vārdiem par "darbu pie jautājuma" par ES kandidātvalsts statusu.
"Tomēr domāju, ka tas ir pietiekami labs signāls, lai arī tam, manuprāt, vajadzētu būt spēcīgākam un es balsoju par spēcīgāku rezolūcijas redakciju," uzsvēra EP deputāts.
Pēc Ijaba paustā, Ukrainai varētu piešķirt kandidātvalsts statusu, lai gan Ukrainas reformu ceļš nav bijis absolūti nevainojams un Ukrainai vēl ir pietiekami daudz problēmu.
Viņš atgādināja Līguma par ES 49.pantu, kas nosaka, ka jebkura Eiropas valsts, kas ievēro ES vērtības un apņemas tās sekmēt, var lūgt, lai to uzņem par ES locekli.
"Bet Ukraina patlaban ne tikai apņemas ievērot un sekmēt ES vērtības, bet arī aizstāv tās ar savām dzīvībām. Tāpēc atsaukties Ukrainas aicinājumam ir ES morāls un stratēģisks pienākums," uzskata deputāts.
Ijabs norādīja, ka viena lieta ir EP aicinājums, tomēr tas ir jāatbalsta ES Padomē. Viņš uzsvēra, ka kandidātvalsts statusa piešķiršana nozīmē skaidru dalības perspektīvu un virzienu, kurā doties, lai sasniegtu savu mērķi.
"Neviens jau nerunā par to, ka rīt no rīta Ukraina ir jāpieņem par dalībvalsti. Runa ir par skaidru signālu, ka Ukraina būs ES. Ne velti EK prezidente teica, ka Ukraina pieder ES, ja ne vēl tiesiski, tad noteikti kulturāli un politiski," sacīja Ijabs.
Runājot par to, cik gadu laikā Ukraina varētu kļūt par ES dalībvalsti, politiķis norādīja, ka, piemēram, Latvijai tas prasīja nepilnus sešus gadus, bet Turcija ir ES kandidātvalsts kopš 1987.gada. EP deputāts atzīmēja, ka ar potenciālajām ES dalībvalstīm notiek sarunu process, kura laikā jānotiek reformām un jāpielāgo to likumdošana ES tiesību normām.
"Patiesībā tas ir diezgan ķēpīgs process, bet, ja abās pusēs ir griba, tad to var noteikti izdarīt samērā pārskatāmā laika periodā. Es domāju, ka trīs līdz pieci gadi ir pietiekami reāls laika rāmis, jo vēlreiz - tas prasa pamatīgi iespringt gan ES institūcijām, gan kandidātvalstij, bet tas nav nekas tāds, ko nebūtu iespējams izdarīt un panākt," atzīmēja Ijabs.
Jautāts, vai ES varētu būt valstis, kas iebilstu pret kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, politiķis uzsvēra, ka patlaban Ukrainā notiek karš, tāpēc ir grūti iedomāties, ka kāda dalībvalsts varētu nostāties pret Ukrainas dalību ES kā tādu. Ijaba ieskatā, tas būtu ārkārtīgi nesolidāri un nodevīgi, ja kāda valsts Eiropā kaut ko tādu pateiktu.
"Ukraiņu varonīgā cīņa par savu valsti ir apvienojusi Eiropu, kas šobrīd ir tik vienota, kā nekad kopš Otrā pasaules kara. Eiropa beidzot ir ieguvusi politisku un militāru gribu, lai stātos pretī Kremļa zvēram un atbalstītu Ukrainu tās cīņā, jo tā ir arī mūsu cīņa. Daudz cietušās un varonīgās ukraiņu tautas nākotne ir Eiropas Savienībā un pirmais solis šajā ceļā ir kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai. Šis politiskais lēmums ir jāpaņem Eiropas Savienības dalībvalstu vadītājiem tuvākajā Eiropas Padomē," savukārt uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.
"Es vēlos atvainoties ukraiņu tautai par Eiropas vilcināšanos noticēt, ka tas nepieredzējušais un nedaudz blēdīgais Pēterburgas ierēdnītis, kam Jelcins uzticēja vadīt Krieviju, pamazām pārvēršas par monstru, kas no sava mazvērtības kompleksa uzbaro agresīvu lieluma māniju. Es atvainojos ukraiņu tautai, ka Eiropa vēl arvien nav atteikusies no Krievijas gāzes un tā kā zelta straume plūst katru dienu Kremļa lādēs un atdzimst par 100 tankiem, kas ripo iznīcināt Ukrainu. Es atvainojos ukraiņu cilvēkiem par bojā gājušajiem dēliem, meitām, vīriem, sievām, brāļiem un māsām, kas nekad neatgriezīsies, jo priekšlaicīgi ir pievienojušies debesu eņģeļiem. Es atvainojos visām ukraiņu mātēm, kuru tik ļoti gaidītie un lolotie bērniņi ir spiesti nākt pasaulē pagrabos, bumbu patvertnēs un metro stacijās. Es atvainojos simtiem tūkstošu cilvēku, kurus karš ir izdzinis no mājām un lēmis bēgļu liktenim. Tas ir Putina ģepolitiskais terorisms, kuram šodien ir pakļauti 40 miljoni ukraiņu, taču es nešaubos, ka tieši tāpat, kā Hitlers tika aizslaucīts vēstures mēslainē, tā vēstures atkritumos tiks izmests arī Putins," runā teica Latvijas politiķe.
Savukārt EP deputāts Nils Ušakovs (S) uzsvēra, ka Kremlis īsteno zemisku un noziedzīgu karu pret Ukrainu. Viņa ieskatā Eiropai ir jārīkojas un jānodrošina Ukrainai iespēja iestāties ES tik ātri, cik vien iespējams.
LETA jau rakstīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien parakstījis lūgumu par Ukrainas uzņemšanu ES. Dokuments jau ir nosūtīts uz Briseli.
"Ar šo vēstuli Ukraina kā Eiropas valsts, kura ciena vērtības, kas noteiktas Līguma par ES 2.pantā, iesniedz pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā atbilstoši Līguma par ES 49.pantam," teikts dokumentā.
Līguma par ES 2.pantā teikts, ka ES ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība. 49.pantā izteikta uzņemšanas kārtība.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits paziņojis, ka ES nekavējoties jāpiešķir Ukrainai kandidātvalsts statuss un jādod pieeja finansējumam. Līdzīgu pozīciju paudis arī Igaunijas prezidents Alars Kariss.
Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Polijas prezidents Andžejs Duda 23.februārī - dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukraina - Kijevā ar Zelenski parakstīja trīspusēju deklarāciju, ka Ukraina ir pelnījusi ES kandidātvalsts statusu.
Patlaban Ukraina oficiāli nav nedz ES kandidātvalsts, nedz potenciālā kandidātvalsts.
ziņa papildināta no 13. rindkopas