Kas mainās līdz ar tiesas spriedumu?

Pirmās instances tiesa Ventspils mēram Aivaram Lembergam piespriedusi piecu gadu cietumsodu, viņam arī mainīts drošības līdzeklis. Šķiet, vesela politiķu paaudze izaugusi ar domu, ka lielais vaininieks visās problēmās ir viens cilvēks. Ja Lembergs nu būs apcietinājumā, sanāk, ka šiem politiķiem atņemts galvenais lozungs?

Es domāju, ka tā nav. Pirmām kārtām Lembergs jau nekur nav pazudis. Labi, varbūt mainās viņa juridiskais statuss, bet viņš jau nepazūd fiziski no Latvijas. Tas, kas ir iezīmējies jau kopš 90. gadiem, – Lembergam patīk politiskā darbība, viņam patīk publikas uzmanība, mediju uzmanība. Lai kādi nebūtu viņa juridiskie statusi, tas jau nemaina visus šos apstākļus. Tas būtu līdzīgi, kā teikt: Navaļnijs ir prom no dienas kārtības, jo viņš taču ir cietumā ielikts. Tam taču nepiekritīsim, vai ne? Tas, ka šādus cilvēkus ieliek cietumā, nevienā brīdī šajā ziņā neko nemaina. Man šķiet, kamēr Lembergs būs dzīvs un vesels, viņš nekur no publiskās dienas kārtības nezudīs. Ja vien pats neizdomās, ka apnicis, un pievērsīsies kaut kam citam, kas gan ir maz ticams.

Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve pirmdien paudusi, ka pēc pirmās instances tiesas notiesājošā sprieduma Aivaram Lembergam ir tiesības kandidēt šīsvasaras pašvaldību vēlēšanās, jo pārsūdzības gadījumā notiesājošais spriedums vēl nebūs stājies spēkā. Interesanta var veidoties situācija, ja gadījumā viņa juridiskais statuss ļaus startēt pašvaldību vēlēšanās un ja atkal viņa saraksts uzvarēs. Vai tas neradītu vēl lielāku apmulsumu linča tiesas kārotājiem?

Skaidrs, ka medijiem un viņa politiskajiem oponentiem, konkurentiem būs tēma, par ko runāt. Bet arī tad lielās līnijās, es teiktu, nebūtu nekas jauns, nekas pārsteidzošs. Lembergs arī iepriekš ir pabijis cietumā, arī iepriekš viņš ir bijis atstādināts no amata, arī iepriekš visādus epitetus viņam karinājuši klāt. Tagad, šķiet, pamainīsies juridiskie statusi, bet nedomāju, ka mainīsies lietas dziļākā būtība un jēga.

Sanāk, ka Lemberga nozīmīgumu veido vispirms jau viņa oponenti, kuri, tā teikt, dzīvo no šīs tēmas.

Es piekrītu šādai tēzei. Ja runājam par tādām kategorijām kā nozīmība, jāsaka, tās ir relatīvas, atkarīgas no tā, pret ko attiecina. Ja Visumā pastāvētu tikai kāds viens atoms, nevarētu vērtēt, vai tas ir liels vai mazs, svarīgs vai nesvarīgs, vai tas pārvietojas ātri vai lēni. Lai to vērtētu, ir jābūt arī citiem atomiem, ar ko salīdzināt. Tas pats ir arī ar lielākiem un sarežģītākiem objektiem kā cilvēki vai partijas. Nozīmība rodas vien, relatīvi salīdzinot ar kaut ko citu.

Tas daudz ko izsaka par tiem citiem... Kāds tagad ir Lemberga reitings uz citu fona?

Starp populārākajiem viņš ir vēl aizvien. Jā, tas popularitātes līmenis vairs nav tik augsts kā vēl pirms gadiem desmit, bet arī iepriekš ir bijuši brīži, kad viņš diezgan būtiski zaudējis reitingā, tostarp, kad pirmo reizi bija apcietināts un kad pret viņu tika vērstas skaļās apsūdzības, kas lielai daļai sabiedrības bija jaunums, taču atšķirībā no daudziem citiem politiķiem viņš popularitāti iemanījās atgūt. Un tas pēc būtības ir kaut kas fenomenāls, tas liecina arī par šā cilvēka jaudu.

Lembergs tika vainots ļoti smagos noziegumos, ap viņa tiesas procesu daudzu gadu garumā bija sacelta pamatīga ažiotāža. Gan jau daudzi gaidīja, ka arī sods būs ļoti bargs. Lasu Twitter, ka daudziem tur čalojošajiem ir vilšanās par pirmās instances piespriesto piecu gadu cietumsodu.

Teorētiski būtu iespējams arī papētīt, cik daudz ir to, kam šķiet, ka vajadzēja mūža ieslodzījumu, un cik daudz ir to, kas domā, ka vajag attaisnot. Ja mēs mēģinātu saprast, ko par to domā sabiedrība, es domāju, ka būtu ļoti neviennozīmīga attieksme. Vai var teikt, ka vairākums vai gandrīz visi gaidīja bargāku sodu? Nē, nav īsti pamata tā teikt, vismaz ne Lemberga gadījumā. Tas redzams arī aptaujās, ka attieksme pret viņu ir dažādiem cilvēkiem atšķirīga. Sabiedrība attieksmē pret Lembergu ir diezgan sašķelta. Ir tādi, kas, neskatoties uz visu, kas bijis, joprojām ir par viņu ļoti augstās domās, un neba nu tāpēc, ka viņi neko nezinātu par visām apsūdzībām un tiesām. Un no otras puses ir cilvēki, kuri pret Lembergu ir ļoti noliedzoši, ļoti kategoriski. Taču, neskatoties uz attieksmes sašķeltību, ja skatāmies salīdzinājumā ar pārējiem politiķiem, valsts amatpersonām, tik un tā viņš saņem vienu no augstākajiem un labākajiem vērtējumiem.

Atkal ir tas gadījums, kad ažiotāža sociālajos tīklos rāda pavisam citu ainu nekā ir plašākā sabiedrībā?

Tad tomēr jāskatās ciparos. Vēl decembra socioloģiskās aptaujas dati rādīja, ka apmēram katrs desmitais respondents Aivaru Lembergu vērtē ļoti pozitīvi. Aptuveni 37% vērtē drīzāk pozitīvi. Ja to saliekam kopā, iegūstam kādus 45%. Tātad viņa darbību pozitīvi vērtē gandrīz puse. Pretējos svaru kausos ir aptuveni 37% to, kas viņu novērtē negatīvi. Kritisko nav maz, bet tajā pašā laikā, piemēram, Viņķelei, Šuplinskai, Petravičai, Pūcem ir ievērojami sliktāki vērtējumi. Citiem vārdiem, mēs redzam, ka sabiedrība ir kopumā sašķelta.

Jautājums bija par sociālajiem tīkliem. Jā, tā ir zināma lieta, ka īstenībā sociālie tīkli visus mūs ieliek tādos kā burbuļos. Spriest par sabiedrības noskaņojumiem un sabiedrisko domu vienkārši no savas pieredzes par to, ko redzam sociālajos tīklos, ir nepareizi. Mēs zinām, kādā veidā Cukerbergs un citi veido algoritmus, lai veidotu katram, nosacīti sakot, viņa virtuālo pasauli. Savukārt, ja skatāmies aptaujas, kas aptver cilvēkus, kuri dzīvo dažādos burbuļos, redzam, ka attieksme pret, piemēram, Lembergu ir ļoti neviennozīmīga un kopumā pat ir tā, ka viņu vairāk vērtē pozitīvi nekā negatīvi, lai arī vērtējumi ir diezgan polarizēti.