Viņš pauda, ka valsts fiskālā disciplīna krīzes laikā bija ļoti atbalstoša, proti, valdība atbalstīja gan uzņēmumus, gan arī iedzīvotājus, un tas bija ļoti nepieciešams. Taču šobrīd, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas viļņiem, kad ekonomika ik pa brīdim nedaudz piebremzējas, izaugsme joprojām ir gan Latvijā, gan arī pasaulē kopumā.
"Tas nozīmē, ka atbalsta apmēri ir jāsāk mazināt. Budžeta deficīts ir diezgan būtiski jāsāk mazināt. Ja valdība šajā brīdī atbalsta kādu, piemēram, īstermiņā energoresursu cenu kāpuma dēļ, tad tās ir ļoti mērķētas sabiedrības grupas, nevis ļoti plašs atbalsts visiem. Tas vairs nav nepieciešams," uzsvēra Kazāks.
Viņš pauda, ka šobrīd galvenais uzsvars ir jāliek uz ekonomikas izaugsmi nākotnē - uz to, kur investēt, lai būtu iespējams pelnīt nākotnē.
"Valsts parāda līmenis šobrīd Latvijai nav draudošs, proti, tas ir tuvu pie 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tajā pašā laikā, protams, tikai tāpēc, ka parāda līmenis, krīzei sākoties, bija relatīvi zems, Latvijas ekonomiku varēja ļoti labi atbalstīt. Līdz ar to šajā brīdī uzdevums ir skatīties, kā audzēt ekonomiku, neveidot pārlieku lielu deficītu, lai parāda apmērs pret ekonomiku sāktu sarukt, un tad, kad būs nākamā krīze, ekonomiku atkal varētu balstīt," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka nākamā gada valsts budžets vēl būs samērā "devīgs", bet pēc tam tuvākajos pāris gados budžeta deficīts mazināsies un, ekonomikai augot, arī valsts parāds attiecībā pret IKP sāks sarukt.
"Ar parādu neviens bagāts nav kļuvis. Jā, mēs varam aizņemties, ja mums tiešām ir ļoti skaidrs plāns, kur šo naudu ieguldīt, lai nākotnē tā palīdzētu ekonomikai augt straujāk, bet vienkārši to šodien noēst, vai, piemēram, izmantot kā "helikopteru naudu", pašreizējā brīdī nudien nav mērķtiecīgi. Tas tikai mazinātu spēju palīdzēt ekonomikai nākotnē," teica Kazāks.