Laiks līdz ārkārtas vēlēšanām būs ļoti saspringts

Pēc diviem mēnešiem, 25. aprīlī, gaidāmas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, un ir arī pieņemti grozījumi divos likumos, nosakot jaunu ārkārtas vēlēšanu regulējumu. Tas nozīmē, ka sagatavošanās laiks līdz ārkārtas vēlēšanām ir minētie divi mēneši un jauno domi vēlēsim nevis uz četriem, bet pieciem gadiem. Kā vērtējat jauno regulējumu, vai tas bija nepieciešams, un vai ir pareizi, ka tas ir attiecināts jau uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām?

Viens no jaunumiem ir tas, ka jaunievēlētā dome strādās ne tikai līdz kārtējām vēlēšanām (līdz kurām ir viens gads), bet vēl vienu termiņu. Tāpat ārkārtas vēlēšanu sagatavošanās laikam ir noteikts saīsināts termiņš – divi mēneši. Līdz šim tas notika četros mēnešos un likumā nebija izdalīts ārkārtas vēlēšanu gadījums. Tas noteikti būs izaicinājums gan Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), gan politiskajām partijām, gan vēlētājiem. Līdz šim sagatavošanās ārkārtas vēlēšanām notika ierastajos termiņos. Acīmredzot galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanas ir īpašs gadījums, un termiņš bija jāsaīsina līdz diviem mēnešiem, kas sev nes līdzi bažas par iespējamiem riskiem, vai būs iespējams laikus visu sagatavot vēlēšanu norisei. 

Jūs redzat, ka šādi riski ir?

Protams. Tie ir organizatoriski riski, kas attiecas gan uz vēlēšanu komisijām, gan politiskajām partijām. Tūdaļ sāksies kandidātu sarakstu iesniegšanas laiks, un Rīgas vēlēšanu komisijā tiks iesniegti šie saraksti kopā ar pavadošajiem dokumentiem, kas sagatavoti pēc noteiktas formas.

Dokumenti nedrīkst saturēt pareizrakstības kļūdas kandidātu vārdos un uzvārdos, jo tam var būt nepatīkamas tālejošas sekas.

Ir bijuši gadījumi, kad vēlēšanu zīmēs nepareizi iedrukātu vārdu un uzvārdu dēļ tiek apšaubīti vēlēšanu rezultāti. Tas nozīmē, ka ir jābūt laikam, lai visu iesniegto informāciju pārbaudītu. Ja mēs pieņemam, ka ir desmit saraksti, katrā vidēji ap 50 kandidātiem, tad tie ir 500 kandidāti, kuri ir jāpārbauda gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, gan Iekšlietu ministrijas Informācijas centram. Tāpat ir jānoorganizē iepirkums, jāsadrukā biļeteni, jānodrošina aploksnes, jāapmāca vēlēšanu komisiju darbinieki.  

Vai divos mēnešos to ir iespējams izdarīt?

Ja man to jautātu pirms likumu grozījumu pieņemšanas, es censtos likumdevējus pārliecināt, ka divi mēneši ir ļoti īss laiks. Bet CVK nepieņem lēmumus, bet gan tos izpilda. Konkrētajā gadījumā tas bija politisks lēmums, un tā pieņēmējiem jāuzņemas atbildība par riskiem. 

Kas ir vissarežģītākais un laikietilpīgākais vēlēšanu organizēšanā?

Mana pieredze liecina, ka vissaspringtākais ir laiks, kamēr nonāk līdz vēlēšanu zīmes maketam.