Šie grozījumi likumā, visdrīzāk, nemazinās sadursmes iespēju, jo zvēram, kurš izskrien uz ceļa, neinteresē OCTA likums, tomēr tas noteikti mazinās kreņķus, jo kompensēs izdevumus gan par iespējamajiem medicīniskajiem izdevumiem, gan auto remontu. Šādas izmaiņas ir iespējams veikt salīdzinoši vienkārši, ar balsojumu Saeimā, un jācer, ka jaunais parlamenta sastāvs būs autovadītājiem un viņu līdzbraucējiem draudzīgāks.
Atgādināsim, ka pirms vairākiem gadiem Latvijas publiskajā telpā bija teju vai skandāls, jo vienai no Latvijas apdrošināšanas sabiedrībām tika pieprasīts izmaksāt Zviedrijas pilsonei 400 000 eiro kā OCTA kompensāciju par sadursmi ar meža zvēru. Tā tika pieprasīta mūsu valsts apdrošinātājam, jo autovadītāja bija braukusi ar Latvijā reģistrētu auto, kuram bija mūsu OCTA. Savukārt pats negadījums toreiz notika Zviedrijā, kuras likumdošana paredz tādu kompensāciju par sadursmi ar meža zvēru. Šī Skandināvijas valsts atrodas mūsu reģionā, līdzīgos klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļos, un tajā mīt Latvijai raksturīgi meža zvēri, tādēļ Zviedrijas pieredze būtu jāņem vērā.
Statistika liecina, ka katru gadu pieaug ar meža zvēriem saistītu satiksmes negadījumu skaits. 2017. gadā pēc Valsts policijas datiem tādi bija 575, aizvadītajā gadā jau 620. Visvairāk satrauc cietušo skaita pieaugums no 48 satiksmes dalībniekiem 2017. gadā līdz 61 pagājušogad. Savukārt, pēc apdrošināšanas sabiedrības Balta datiem, 2018. gadā reģistrētas vairāk nekā 1000 sadursmes ar dzīvniekiem, un KASKO atlīdzībās par šādiem negadījumiem kompānija izmaksājusi aptuveni 1,6 miljonus eiro.
Salīdzinot ar 2015. gadu reģistrēto sadursmju skaits pieaudzis par 44%. Būsim godīgi, šobrīd nekas neliecina, ka negadījumu skaits ar meža zvēriem varētu būtiski samazināties, drīzāk tas turpinās pieaugt. Meži, kur ir zvēru dzīvesvieta, ir mūsu bagātība un simbolizē Latviju, tādēļ par to saglabāšanu rūpējamies šodien un darīsim to arī rīt. Diemžēl iedzīvotāju skaits lauku teritorijās samazinās, un tukšajās vietās daudz brīvāk var uzturēties meža zvēri, arī nelikumīgo medību izskaušana pasargā dzīvniekus.
LAMB atbalsta jaunu tehnoloģiju ieviešanu, lai mazinātu negadījumu risku, piemēram, elektroniskās ceļa zīmes, kas uz īpašu detektoru signālu pamata brīdinātu par meža zvēru tuvošanos, un Waze aplikācijas papildināšanu ar riska zonām. Tomēr lielāko ieguldījumu satiksmes drošībā dod Eiropā sevi jau sen pierādījušie un izplatītie žogi šoseju malā un īpašās dzīvnieku pārejas. Tie prasa lielas investīcijas, un šobrīd, kad ceļi daudz kur ir katastrofālā stāvoklī, to seguma uzlabošana ir prioritāra. Tomēr arī drošības infrastruktūru, kas pasargā no sadursmēm ar meža zvēriem, nedrīkst nolikt malā, turklāt žogus mežu malās pie ātrgaitas ceļiem plašāk varētu izbūvēt Latvijas Valsts meži, kas ir pietiekami spēcīgs un finansiāli veiksmīgs uzņēmums.
Tuvojas vasara un atvaļinājumu laiks, kuros pieaugs auto ceļojumu skaits, tātad arī iespēja uz ceļa satikties ar meža zvēru. Kamēr visu ātrgaitas ceļu malās vēl nav drošības žogi un ik pa kilometram nemirgo elektroniskā ceļa zīmes, pašiem autovadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Vietās, kur izvietotas ceļa zīmes, kas brīdina par meža zvēru risku, nevajadzētu ēst, dzert, aktīvi komunicēt un skatīties uz līdzbraucējiem vai citādi novērst uzmanību no ceļa. Ar acīm vajadzētu uzmanīgi sekot ceļa malai un ieskatīties mežā varētu lūgt arī līdzbraucējus. Svarīgi ir atcerēties, ja mežā ir redzams viens dzīvnieks, tad tuvumā ir iespējami arī citi, kuri varbūt ir tieši pie ceļa. Ja uz brauktuves izskrien neliels zvērs, svarīgi ir reaģēt adekvāti, neizraisot smagu negadījumu ar izbraukšanu pretējā kustības joslā vai pārāk strauju bremzēšanu, tātad nepieciešama savaldība. Ne mazāk nozīmīgs ir labs un pareizi noregulēts apgaismojums. Savukārt atbildīgos dienestus aicinām operatīvi izvietot brīdinošās ceļa zīmes vietās, kur notikusi sadursme ar meža zvēru vai, iespējams, negaidot sadursmi, ja redzēta masveida zvēru pārvietošanās.
Irlielāmērāticams
...
Scorseze