Vai šis ir īstais brīdis, kad mainīt nodokļu likmes un maksāšanas kārtību? Zinām, ka Covid-19 raisītā krīze smagi skārusi ļoti daudzus darba devējus un darba ņēmējus.
Protams, var visādi mainīt. Ja mēs šeit runātu par pozitīvām izmaiņām tādā nozīmē, ka ar to nodrošinātu konkurētspējīgāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijas valstīs, to samazinot, vai ja tiktu, piemēram, samazināta akcīze degvielai, tad es teiktu, ka šādas izmaiņas būtu lieliskas tieši šajā laikā. Savukārt, ja mēs raugāmies uz faktiski ierobežojošiem un situāciju pasliktinošiem lēmumiem, tad man šķiet, ka šis ir visnepiemērotākais brīdis, kad tādus pieņemt. Latvija sevi bija ļoti pozitīvi parādījusi ar reaģēšanu uz Covid-19 izplatību tieši medicīniskā ziņā – lēmumi tikai pieņemti ļoti operatīvi, tamdēļ arī varējām lepoties ar vienu no labākajām situācijām pasaulē slimības izplatīšanās ierobežošanas ziņā. Tagad mazliet ar ironiju jāsaka, ka arī nodokļu jautājumā valdība nāk ar «inovāciju» – ekonomiskās krīzes uzvarēšanai plāno ierobežot faktiski sīkuzņēmēju darbību un celt nodokļu slogu tiem, kuri ir vismazāk atalgoti. Tas neizskatās loģiski. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem šīs pārmaiņas skars gandrīz trešdaļu no visiem strādājošajiem.
Jūs, pārstāvot uzņēmējus, taču runājāt ar valdības pārstāvjiem, brīdinājāt, ka šādas pārmaiņas ne pie kā laba nenoved?
Mums bija virkne konsultāciju. Jāsaka, sākotnējais valdības piedāvājums bija, teiksim tā, ļoti slikts, bija lietas, kuras tika precizētas, bet teikšu, kā ir, – tas, kas parādījās uz galda valdībai piektdien un ko valdība arī apstiprināja, ar mums nebija saskaņots. Un mēs, iniciatīvas izvērtējot, konstatējām, ka tas galīgi nav tas, ko mums gribētos redzēt.
Var vēl kaut ko glābt?
Galu galā likumus pieņem parlaments. Varam mēģināt pārliecināt Saeimu tos šādā veidā nepieņemt.
Vai Saeima ies pret valdību? Tur koalīcija, kas veidojusi valdību.
Cilvēki mēdz kļūdīties. Nebūs pirmā reize, kad parlaments konstatē, ka valdībā steigā ir kaut kādas kļūdas pieļautas. Cik saprotu, pēdējās redakcijas burtiski pēdējās diennakts laikā un īsi pirms valdības sēdes tika kaut kādos koalīcijas formātos diskutētas un saskaņotas. Redzams, ka darbs ritējis ļoti intensīvi un varbūt tieši šīs intensitātes dēļ tās kļūdas pieļautas. Es ceru, ka parlamentā būs vairāk laika, lai uzklausītu tajā skaitā mūs un saprastu, ka pieeja tiešām kļūdaina.
Saprotu, ka galvenais mērķis ir bijis vairāk iekasēt naudu no tiem, kas visapzinīgāk maksā. Sīkuzņēmēji nu tagad pasludināti par sliktajiem, jo nemaksā nodokļus kā bagātnieki.
Gan jau starp daudzajiem mikrouzņēmējiem ir arī tādi, kas mēģina kaut kādā veidā optimizēt izmaksas, bet vidējie statistikas dati, kas pieejami no VID, neliecina, ka tā ir kaut kāda makrolīmeņa problēma.
Pirmā lieta, kas par mikrouzņēmumiem dzirdēta no daudziem politiķiem, – ka tur strādājošie esot totāli sociāli nenodrošināti. Ja mēs paskatāmies statistikas datus, piemēram, par pagājušo gadu, redzam, ka valstī kopumā ir apmēram 270 tūkstoši cilvēku, kuru sociālā apdrošināšana ir no atalgojuma, kas ir mazāks par minimālo algu, kas nozīmē mazāku sociālo nodrošināšanu. Salīdzinājumam – tikai mikrouzņēmuma režīmā strādājošo pērn bija 35 tūkstoši (šobrīd jau mazāk). No apmēram kopumā 900 tūkstošiem nodarbināto 35 tūkstoši ir apmēram 3% – tā galīgi neizskatās pēc makroproblēmas.
Otrs pārmetums, kas arī ļoti plaši dzirdēts, – ka šo režīmu pamatā izmantojot nodokļu optimizēšanai. Man priekšā ir VID dati par šā gada pirmo pusgadu par mikrouzņēmumiem. Svaiga statistika. Kopumā nu mums ir 33 tūkstoši mikrouzņēmumu, no kuriem noapaļojot pieci tūkstoši ir vispār bez ieņēmumiem, tos tātad noliekam malā – tur neviens neko nevar legalizēt, jo tur naudas aprites nav. Ir 27 tādi, kas jau pārskrējuši pāri mikrouzņēmumu apgrozījuma slieksnim, prieks, ka tie izauguši, mainīs statusu. Kas ir pārējie? Apmēram 28 tūkstoši uzņēmumu ir tādi, kuriem vidēji mēnesī ieņēmums ir 1121 eiro. No šīs summas tiek nomaksāts mikrouzņēmuma nodoklis, finansēti citi izdevumi, samazinātas ļoti "optimizētas" algas darbiniekiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!