Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

LIVA: Pedagogu minimālā atalgojuma celšana neatrisinās trūkstošo pedagogu problēmu

Trūkstošo pedagogu problēmu Latvijā nav iespējams atrisināt ar minimālā atalgojuma celšanu, jo ar naudu nevar atrisināt visas problēmas un ne visiem pedagogiem atalgojums ir svarīgākais, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

Viņš kā Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors novērojis, ka ne visus cilvēkus pedagogu darbam stimulē viens faktors - nauda. "Nav universālas receptes, ar kuru piesaistīt cilvēkus kļūt par pedagogiem. Vienam stimuls būs nauda, vienam - prestižs, bet vienam - vide. Tomēr, ja iespējams parūpēties par visiem trim faktoriem, tad tas viennozīmīgi dotu efektu," stāstīja Kalvāns.

Lai kļūtu par skolotāju, jābūt zināmām personības iezīmēm, tādēļ ne visi var strādāt par pedagogiem, norādīja Kalvāns. Viņš uzsvēra, cik smags darbs ir ikdienā strādāt ar jauniešiem, intensīvi komunicēt gan ar bērniem, gan vecākiem, gan citiem pedagogiem, un nemitīgi būt darbībā.

Viņš stāstīja, ka pedagogu kolektīvs ir gana savdabīgs un iekļaušanās tajā ne vienmēr ir veiksmīga, kas var aizbiedēt jaunos pedagogus. "Skolās vēl aizvien ir ļoti liela iekšējā konkurence. Skolotāji bieži vien strādā individuāli un saskata visur konkurenci. Jaunam cilvēkam ienākot šādā darba vidē ir viegli salūzt," pauda asociācijas priekšsēdētājs.

Tāpat viņš minēja, ka aizvien nopietnāka problēma kļūst "vecāku tiesību pārākums", kas esot pārspīlēts. Viņaprāt, tas nereti noved pedagogus pie lēmuma mainīt darba vidi vai pat nozari kopumā, jo vecāki arvien biežāk iet uz konfliktu ar pedagogiem un dusmojas, kas skolotājiem pamatīgi sarežģī darbu.

Kalvāns norādīja, ka šis ir viens no būtiskākajiem faktoriem, ko plānots apspriest, 30.augustā asociācijai tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Viņa plānos ir apspriest ģimeņu jeb vecāku tiesību ietvaru un kā to mazināt.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aģentūru LETA informēja, ka tā pedagogu trūkumu valstī pamatā cer risināt ar divām iecerēm - ar pedagogu izglītības reformu, veidojot viengadīgu programmu skolotāja kvalifikācijas iegūšanai, un ar minimālā atalgojuma celšanu līdz 750 eiro.

Jaunā pedagogu programma sekmēs talantīgu un motivētu jaunu skolotāju ienākšanu skolās, integrēs pedagogu izglītību ar pētniecību un padarīs skolotāju izglītību elastīgāku, uzskata IZM.

Veidojot programmu, augstskolas pārņems pieredzi, kas ir attaisnojusies ārvalstīs un ko līdz šim Latvijā piedāvājusi "Iespējamā misija" - darba vidē balstītas mācības tiem, kuri jau ieguvuši augstāko izglītību kādā jomā. Jauno studiju programmu izstrādā Latvijas Universitāte sadarbībā ar Liepājas Universitāti, Daugavpils Universitāti un "Iespējamo misiju". Studiju programmas īstenošanu paredzēts sākt 2020.gadā.

Kā atzīmē ministrija, lai arī katru gadu izglītības jomā augstskolu absolvē vairāki simti absolventu, daļa jauno speciālistu kā savu darba vietu neizvēlas izglītības iestādi. Tas ir saistīts gan ar skolotāja profesijas prestižu, gan nenovērtēto atalgojumu, taču ir IZM uzsver, ka skolotāju atalgojuma līmenis pakāpeniski tiek palielināts.

Algas pieaugums paaugstinātu pedagogu konkurētspēju, kā arī piesaistītu darbam izglītības iestādēs jaunos pedagogus, jo šobrīd izglītības sistēmā liela daļa strādājošo ir pedagogi pirmspensijas vecumā, stāsta ministrija. Palielinoties atalgojumam, paaugstinātos izglītības kvalitāte, radot pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku.

Ministrijas plānotā atalgojuma kāpinājuma ieviešanai no 2020.gada 1.septembra papildus nepieciešami 9,2 miljoni eiro, savukārt 2021.gadā - 39,2 miljoni eiro, bet 2022.gadā - 69,4 miljoni eiro, norādīja ministrija.

Kā ziņots, tuvojoties jaunajam mācību gadam, brīvas varētu būt ap 500 pedagogu vakances, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Situācija pašvaldībās gan atšķiroties, piemēram, Rīga un Daugavpils trūkstošo pedagogu skaitli padara iespaidīgāku, sacīja ministre. Pamatā skolotāji tiekot meklēti darbam uz noteiktu stundu skaitu.

Ministre pieļāva, ka pedagogu trūkums varētu kļūt par nozares pamata problēmu pēc pieciem gadiem, kad liela daļa aktīvi strādājošo skolotāju - ap 30% līdz 40% -tuvosies pensionēšanās vecumam. "Ja nozarē neienāks jauni pedagogi un netiks mainīta politika, šī varētu kļūt par akūtu situāciju," sacīja Šuplinska.

Top komentāri

Itamars Toledano
Šajā Dieva radītajā pasaulē ir tikai viena HIERARHIJA - Dievs un cilvēce, bet skološana un mācīšana ir identiskas darbības, kurām jāvirzās tikai uz vienu mērķi - mācīšana un skološana par Radītāju, un dzīves JĒGAS meklēšana Dievā.
latviijec
l
a ko tur no Afrikas? labak no bralu tautas Krievijas..vel kadu miljonu ievest,...
komentārs
k
Siguldas ģimnāzijā, kur skolotājiem ir labas algas, protams, atalgojums vairs nebūs motivācija. Bet jaunajiem pedagogiem ir daudz vairāk priekšrocību, nekā jaunajiem darbiniekiem citur, jo skolā nav kā ierēdniecībā, jaunākais skolotājs ar mazāku likmi, skolotājs ar lielāku stāžu, pieredzi, zināšanām un piemaksu, saprotams, arī, un vecākais skolotājs - ar vismaz trešdaļu lielāku likmi kā jaunatnācējam. Jaunajam kolēģim ar 1-2 gadu skolas darba pieredzi algas pamatlikme ir tieši tikpat liela kā viņa kolēģim ar 20 un vairāk gadu pieredzi.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ilgstošas sāpes var izrādīties vēzis

Ne visi mediķi ir tik zinoši, lai uzreiz pamanītu ļaundabīgas kaulu slimības, intervijā Baibai Krastiņai atzīst Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārsts Lauris Repša.

Muti ciet!(6)

Smīdina un vienlaikus arī skumdina ziņa, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kas paredzētas 29. augustā, vēlēšanu iecirkņos obligāti būšot jālieto mutes un deguna aizsegs. Tā to iecerējusi Centrālā v...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē