Saistībā ar satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) pausto neuzticību trim VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes locekļiem jūs sociālajos tīklos paudāt viedokli, ka LDZ gadījumā tā ir tikai un vienīgi uzņēmuma padomes kompetence atlaist vai ievēlēt valdi. Kā kopumā uztvērāt šo ministra paziņojumu, ka valdes locekļiem būtu jāzaudē amats?
Tas, ka ministrs publiski pauž tādus nopietnus pārmetumus par konkurences principu neievērošanu, līgumu slēgšanu, potenciāliem korupcijas gadījumiem – tie ir ļoti nopietni paziņojumi, un tā nav tikai tāda politiskā nostāja. Protams, situācija jāvērtē. Taču, skatoties no korporatīvās pārvaldības viedokļa, – kāpēc izveidotas kapitālsabiedrību padomes? – viņi uzrauga uzņēmuma ikdienas darbību. Un, ja ministram ir pārmetumi, bažas vai kāda informācija, protams, tas ir jādod padomei, lai tā dara savu darbu – veic papildu auditu, pieprasa informāciju, kuru izvērtē un tad pieņem lēmumu.
Tas, kas ministra komunikācijā šķita ļoti sasteigts – teikt, ka jau nākamajā nedēļā padome pieņems lēmumu, nomainīs trīs no četriem valdes locekļiem, iecels pagaidu valdes locekļus, kas tad būs ļoti profesionāli, – tas noteikti bija pārsteidzīgi, jo nezinām, kāds būs padomes lēmums. No vienas puses, šī informācija var apstiprināties, bet, no otras puses, veicot visas pārbaudes, iespējams, ministra rīcībā esošā informācija varbūt nav pilnīga.
Visticamāk, ministram bija jārīkojas, viņš nevarēja neko nedarīt ar informāciju, bet uzburt šo ainu, kas notiks pēc nedēļas – ka trīs no četriem būs ārā un padome šo lēmumu pieņems –, tas noteikti neatbilst OECD principiem, un to var uzskatīt par tādu tiešu politisku ietekmi uz kapitālsabiedrības padomi.
Ministrs padomei licis saprast, ka ar esošajiem trim valdes locekļiem nevarēs turpmāk sastrādāties. Vai šāds norādījums nerobežojas ar spiedienu uz padomi par pieņemamā lēmuma saturu?
Es to raksturotu ļoti skarbi – tas ir mājiens ar mietu padomei, kā būtu jārīkojas. Tas ir spiediens uz padomi. Un te ir jautājums – vai ministram ir tieši jāsadarbojas ar valdes locekļiem? Protams, informācijas apmaiņa notiek, ir valdības rīcības plāns, politiskie uzstādījumi, arī nozares attīstības nostādnes, kuras nozares ministrija kā kapitāla daļu turētājs apstiprina un uzņēmums attiecīgi īsteno.
Prognozēt, vai šī sadarbība ir vai nav iespējama... patiesībā ministram ikdienā nebūtu vispār jāsadarbojas ar kapitālsabiedrības valdes locekļiem.
Valde dara savu darbu, īsteno stratēģiju, noteiktos finanšu mērķus, investīciju projektus, un padome to kontrolē. Ja padomes lēmums būtu uzreiz – tajā pašā vai nākamajā dienā atlaistu valdi –, es teiktu, ka šajā padomē nav neatkarīgu padomes locekļu, kas spēj objektīvi vērtēt situāciju un pieņemt lēmumu uzņēmuma interesēs. Jo padomei nav jāizpilda akcionāra ikviena iegriba, tai jāpieņem stratēģiski uzraudzības lēmumi uzņēmuma attīstības interesēs. Te ir tāda ļoti trausla robeža, cik tālu ministrs vai politiķis var likt šos uzstādījumus un dot pavēles padomei rīkoties vienā vai otrā virzienā.
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 9. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Juzefs Špakovičš
WTF
LLL