Šobrīd tiek daudz runāts par digitālo nākotni, ceļu uz digitālo sabiedrību. Jūs savā ziņā esat šīs sabiedrības vēstnesis – pārstāvat vienu no informācijas tehnoloģiju nozares gigantiem, kas piedāvā savus digitālos risinājumus virknē jomu. Kā jūs raksturotu, kas tieši ir šī savā ziņā noslēpumainā digitālā nākotne?
Es šeit nepateikšu nekā jauna, sacīdams – lai saprastu pašlaik notiekošās liela mēroga pārmaiņas un to, kas mūs gaida nākotnē, nepieciešams atskatīties pagātnē. Savulaik sabiedrība, pasaule kopumā jau ir piedzīvojusi triju līdzīgu izmaiņu periodus – kad parādījās tvaika dzinēji, elektrība un pirmie informācijas tehnoloģiju risinājumi pagājušā gadsimta 70. gados. Pašlaik notiek ceturtās šādas pārmaiņas, ceturtā rūpnieciskā revolūcija. Tas nozīmē, ka ir apvienojusies virkne lietu un faktoru, radot priekšnoteikumus fundamentālām izmaiņām mūsu ikdienā, biznesā, būtībā gandrīz visās dzīves jomās. Šo izmaiņu centrā savukārt atrodas tehnoloģijas, it īpaši lielie dati, kas jau ir mainījuši un turpina mainīt cilvēku savstarpējo komunikāciju, socializāciju un, protams, viņu darba paradumus, rada jaunas iespējas, darba vietas un profesijas. Ja jūs esat uzņēmējs, jums paveras principāli jauni apvāršņi kā savas uzņēmējdarbības organizēšanai un vadīšanai, tā komunikācijai ar patērētājiem, ja jūs esat valsts iestāde, jums paveras daudzkārt plašākas iespējas par esošajām sniegt iedzīvotājiem dažādus, viņu vēlmēm atbilstošākus pakalpojumus, turklāt jāņem vērā, ka tehnoloģiju piedāvāto iespēju klāsts, tostarp arī no Microsoft puses, kļūst aizvien plašāks un piedāvājums – daudzveidīgāks. Viss kopā tas arī ir sabiedrības digitalizācija un digitālā nākotne.
Visu ievērojamu pārmaiņu laikā rodas kā jauni ieguvēji, tā zaudētāji, bet šo pārmaiņu tālāka virzība lielā mērā ir atkarīga no tā, kuru – ieguvēju vai zaudētāju – izrādās vairāk. Kā šajā ziņā ir ar digitalizāciju?
Pārmaiņas patlaban atrodas tikai sākuma stadijā, kamdēļ ir pāragri runāt par ieguvējiem un zaudētājiem. Piemēram, ja paraugās uz pašlaik ritošo globalizāciju, kas arī rada milzīgas pārmaiņas, vismaz manas personiskās sajūtas ir tādas, ka ieguvēja no globalizācijas ir visa sabiedrība kopumā un ikviens vai gandrīz ikviens tās loceklis atsevišķi. Vienlaikus es varu piekrist viedoklim, ka vieni ir ieguvēji daudz lielākā mērā nekā citi, kas, visticamāk, nav gluži taisnīgi, tomēr cilvēce kopumā no globalizācijas ir tikai ieguvēja. Ar pilnu atbildības sajūtu varu apgalvot, ka arī no digitalizācijas cilvēce kopumā būs tikai ieguvēja.
Kā jau minēju, mēs pašlaik atrodamies digitalizācijas jeb digitālās revolūcijas pašā sākuma posmā, un mums vēl ir ārkārtīgi daudz darāmā. Ja salīdzina, piemēram, ar maratonu, tad es pat nezinu, vai mēs jau esam noskrējuši pirmo kilometru. Nav arī mazsvarīgi, ka IT industrija pamatā ļoti atbildīgi izturas pret šiem procesiem, un gan Microsoft, gan arī pārējie lielie spēlētāji pamatā piedāvā tikai pārbaudītus, iespējami drošus rīkus un platformas, kā arī ir izvirzījuši par prioritāti tieši patērētāju un sabiedrības intereses.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 4. jūnija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Naturālais intelekts )
Zobs Kaulā NEBALSOTĀJS
trusis nejaukais