Runājot par krīzi uz Polijas un Baltkrievijas robežas, bieži tiek pieminēti būtiski paralēlie procesi – piemēram, Krievijas karaspēka savilkšana netālu no Ukrainas robežas. Vai tie ir savstarpēji saistīti un Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto migrantu hibrīdoperāciju varētu uzskatīt par kāda plašāka plāna daļu?
Protams, aiz notikumiem vienmēr slēpjas kas vairāk, un mēs jau redzam, ka šī migrācijas krīze nav tikai Lukašenko atriebība par sankciju uzlikšanu Baltkrievijai. Šis hibrīduzbrukums ļoti labi palīdz sasniegt arī tos mērķus, kas interesē dažus cilvēkus Kremlī. Jo tas sašķeļ vai vismaz bija doma, ka sašķels Eiropas Savienību (ES), ka tas padarīs ES un Rietumus kopumā vājākus un mainīs spēku līdzsvaru, turklāt ne tik daudz starp Baltkrieviju un Rietumiem, bet Krieviju un Rietumiem. Skatoties no aizsardzības viedokļa, Baltkrievija jau lielos vilcienos vairs nepastāv kā neatkarīga valsts. Un ir ļoti grūti iedomāties, ka savus lēmumus Lukašenko pieņem autonomi, katrā ziņā pēdējā gada laikā viņa manevra iespējas ir ļoti sašaurinājušās.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 29. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!