Pudāns atzīmēja, ka pēdējās nedēļas laikā karā vērojamas būtiskas izmaiņas, kad redzami rūpīgi plānoti Ukrainas pretuzbrukumi Krievijai, tostarp veiksmīgi īstenotas operācijas Harkivas apgabalā. Patlaban izskatās, ka krievu pārāk lielā koncentrēšanās uz Ukrainas dienvidiem, atstājot rietumu flangu diezgan atklātu, radījušas viņiem problēmas, vērtēja pulkvedis, vienlaikus uzsverot, ka par ukraiņu uzbrukuma ietekmi uz visa kara gaitu vēl grūti spriest.
Militārpersonas skatījumā, Ukrainas pretuzbrukumam palīdzēja sagatavoties ieroču piegādes no Rietumiem un Krievijas armijas pozīciju apgādes ķēžu daļēja iznīcināšana. Tāpat Ukrainas puse pilnvērtīgi izmantojusi plašo izlūku informāciju. Kopā ar partizānu un speciālo uzdevumu vienību darbībām tikusi sagatavota augsne pretuzbrukumam.
Krievijas puses retoriku, ka tās armija teritorijas atstājot plānotas pārgrupēšanās dēļ, Pudāns vērtēja vairāk kā mēģinājumus sabiedrībā vēl "uzturēt morāli", cenšoties pasniegt, ka Krievija ir uzvarētāja, kas gan tā nav. Viņš atzīmēja, ka Krievija savā retorikā militāros mērķus pieskaņo situācijai, apgalvojot, ka viss karā notiekošais esot bijis plānots. Ja krievi par militāro mērķi bija uzskatījuši Donbasas reģiona pilnīgu ieņemšanu, tad pašreizējā spēku atvilkšana neliecinot par spēju šo mērķi sasniegt.
Pēc Pudāna vārdiem, ziema var būt problēma abām karojošajām pusēm, bet vieglāk "pārziemot" ir tai pusei, kurai tajā brīdī pieder iniciatīva, kas pašlaik ir Ukrainas pusē.
Pulkvedis lēsa, ka Ukrainas militārās spējas tuvākajā nākotnē vēl vairāk varēt pastiprināt jaunas smagās tehnikas un arī aviācijas elementu piegādes.
Arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks intervijā Latvijas Radio vērtēja, ka Ukraina pēdējās dienās savas valsts aizsardzībā guvusi milzīgus panākumus.
Viņš gan atgādināja, ka frontes līnija ir ļoti gara, līdz ar to vieni panākumi nenozīmē, ka sekos domino kauliņu efekts, attiecīgi ukraiņiem priekšā vēl ir ļoti daudz darāmā.
Atgūtās teritorijas ukraiņiem izdosies noturēt, jo tās Krievijas vienības, kas tika sakautas Harkivas apgabalā, bijuša spiestas bēgt, pametot munīciju un bruņojumu, domā eksperts.
Rostoka skatījumā, straujai Ukrainas armijas virzībai palīdzēja tas, ka frontes līnija ir "plāna" - ukraiņi atraduši vājo posmu, kur Krievijas armija, mainot spēku izvietojumu, bija atstājusi pārāk mazus spēkus.
Eksperta skatījumā, Ukrainas sekmes aizsardzībā varētu būt arguments Eiropā, lai turpinātu valsti atbalstīt ar ieroču piegādēm. Ja Ukrainas ofensīva izrādītos neveiksmīga, tad varētu rasties jautājumi, vai konfliktu var atrisināt militārā ceļā. Pašlaik no Ukrainas puses izskatoties, ka ir iespējams militārs risinājums okupēto teritoriju atbrīvošanai, tāpēc Rietumiem jāturpina atbalstīt Ukrainu.
Rostoks ir pārliecināts, ka patlaban nav vietas miera sarunām, jo Krievija ir ieinteresēta tikai stāvokļa iesaldēšanā un "minūtes pārtraukumā", lai atgūtu spēkus, kas savukārt pilnībā neatbilst Ukrainas interesēm.