Patlaban ļoti aktīvi tiek virzīta reģionālās reformas ideja, kas paredz būtiskas izmaiņas teritoriālajā sadalījumā. LU ir plaša struktūra – jūsu filiāles ir daudzos Latvijas reģionos. Vai reformā saredzat kādus ieguvumus arī augstākās izglītības attīstībai?
Nu jau divus gadus esam pārstāvēti Latvijas novados, līdz ar to attaisnojot arī savu nosaukumu – Latvijas Universitāte. Kad Izglītības un zinātnes ministrija pieņēma drosmīgo lēmumu pievienot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) LU, līdz ar RPIVA struktūrvienību Rīgā pārņēmām astoņas filiāles reģionos. Nav gan gluži tā, ka LU nebūtu pašai pieredzes reģionos – mums ir bijušas filiāles Daugavpilī un Valkā, bet tās slēdza, kad vairs nebija pieprasījuma pēc tur piedāvātajām studiju programmām. Savukārt RPIVA pārņemšanas procesā bija stingrs valdības uzstādījums, ko atbalstīja arī attiecīgās pašvaldības, ka RPIVA filiāles jāsaglabā. Protams, mums tas bija izaicinājums, taču tagad šķiet, ka šīs filiāles ir labi iekļāvušās LU dzīvē. Šobrīd ļoti optimistiski raugos uz to, ka filiāles varētu būt nozīmīgs atbalsta punkts LU – no vienas puses, dažādu studiju programmu īstenošanai konkrētajā reģionā – kur cilvēks dzīvo, strādā un viņam braukšana uz Rīgu arī pāris reižu nedēļā rada neērtības. No otras puses – šajās filiālēs ārpus Rīgas varam piedāvāt ne tikai studiju iespējas, bet arī dažādas konsultācijas, inovāciju risinājumus, turklāt sadarbībā ar novadu vadītājiem atrodam konkrētajam reģionam piemērotāko piedāvājuma saturu.
Filiāles tādējādi esat savā ziņā specializējuši?
Protams, filiālēs nevar pilnā apjomā nodrošināt to līmeni, kāds ir LU Rīgā, – te domāju dažādu specifisko aprīkojumu un citas lietas. Filiāles īsteno lielākoties pirmā līmeņa studiju programmas pedagoģijā, komercdarbībā, darba aizsardzības jomā, pirmsskolas un sākumskolas skolotāju izglītību. Ļoti pieprasīta kļūst sociālā darbinieka programma. Šķiet, varētu kļūt populāra arī vidējā līmeņa medicīnas darbinieku un sporta treneru programma.
Vai reģionālā reforma koriģēs arī jūsu plānus?
Filiāles atrodas pietiekami lielos reģionālajos centros: Bauskā, Jēkabpilī, Ventspilī, Madonā, Kuldīgā, Tukumā, Alūksnē, Cēsīs. Es vēlētos panākt daudz ciešāku sadarbību starp mūsu filiālēm un vietējām reģionālajām augstskolām, piemēram, Ventspilī. Cēsīs būtu lietderīgi uzlabot sadarbību ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Biznesa augstskolas Turība filiālēm. Negribētos, ka šī dažādu augstskolu līdzāspastāvēšana vienā reģiona centrā izvērstos bezjēdzīgā iekšējā konkurencē.
Esam pārāk mazi, lai varētu atļauties konkurēt, daudz efektīvāk būtu, ja mēs sadarbotos.
Nesen intervijā Dienai Turības rektors pauda viedokli – lai stiprinātu Latvijas augstākās izglītības prestižu pasaulē, būtu vērtīgi apvienot RTU, Rīgas Stradiņa universitāti un LU un izveidot vienu lielu universitāti. Kā vērtējat šādu ideju?
Tur vajag papētīt uzmanīgāk, jo lielums pats par sevi nenosaka augstskolas vietu reitingā. Reitings vispār pats par sevi ir mode, kas ir uzplaukusi īpaši pēdējos 10 gados. Protams, politiķiem un žurnālistiem tas ir iemīļots rīks – ir skaidri redzams viens skaitlis, un tad var nākt un jautāt augstskolai – kāpēc jūs tur neesat, kāpēc Tartu Universitāte ir augstākā pozīcijā un tamlīdzīgi.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 13. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Students
Noliekam LU
RTU Profesors