Jūs arī izjūtat to, kas virmo gaisā, – šīs kuluāru runas par iespējamu drīzu valdības maiņu, ar to domājot gan koalīcijas sastāva maiņu, gan kādu personu maiņu valdībā?
Atzīšos, es izjūtu. Izjūtu, ka ritms, kas pašlaik ir valdībā, nav darbu motivējošs. Sākusies apsaukāšanās vienam pret otru, un tas, neapšaubāmi, nav virziens uz koalīcijas saturēšanu, drīzāk uz tādu "katrs iet uz savu pusi" variantu. Es neesmu pārliecināts, kāds tam ir iemesls, es drīzāk redzu, ka dažas partijas ir sākušas priekšvēlēšanu kampaņu Rīgas domē un priekšvēlēšanu kampaņas veidi acīmredzami atšķiras. Attīstībai/Par! jau ir izlīmējuši stabus, tiek prezentēts jaunais mērs, vēl pirms Rīgas dome tika atlaista, un "korupcijai nē, visi sliktie, mēs vienīgie labie" attiecīgi ir Jaunās konservatīvās partijas formāts viena cilvēka izpausmēs.
Jūsuprāt, premjers arī to valdības nestabilitāti izjūt?
Premjers ir izcils diplomāts un spējis saturēt šo piecu partiju koalīciju, piekāpjoties visādiem procesiem, ko veikušas dažādas partijas. Īpaši budžeta pieņemšanas laikā bija ļoti asi, kad pragmatiskas lietas mijās ar bērnišķīgiem izlēcieniem. Neapvainojot nevienu, tur diezgan jestri gāja. Tad nu premjers to darbu izdarīja ļoti kvalitatīvi. Premjers ir ārkārtīgi daudz ko izturējis, vadot laivu ar pieciem airiem, kuri ne vienmēr stūrē vienā virzienā. Tomēr es negribētu atbildēt premjera vietā, kā viņš jūtas.
Un es to pagaidām redzu tā, ka valdība ir stabila, bet tādus saļodzīšanās aspektus noteikti var konstatēt, jo izteikumi vienam pret otru ļoti nemotivē.
Premjers jums kaut kā komentēja tieslietu ministra Jāņa Bordāna prasību par jūsu demisiju?
Nē. Es domāju, neviens to nopietni neuztvēra. Ja man demisiju pieprasītu tas, kurš man likumā to var pieprasīt, tas būtu viens, bet, ja kāds to ir izdarījis apsaukājoties, reaģēt uz tādu formu ir paļauties spekulācijām. Es ar premjeru to neesmu pārrunājis, jo tas nav nopietni. Divpusējo tikšanos laikā mēs vēl aizvien pārrunājam ļoti precīzas uz nākotni vērstas sadarbības iespējas un darbus, kas tieši attiecas uz Ekonomikas ministriju.
Kāds ir pieprasījis kāda ministra demisiju – vai tajā pašā laikā valdība varētu labāk strādāt bez demisijas pieprasītāja vai bez attiecīgā ministra? Neviens jau nav neaizstājams. Līdz ar to valdības ietvarā ir dažādas rokādes iespējamas. Es neredzu, ka kāds ir iecementēts.
Vai ir bijuši sarunu formāti, kad premjers uzaicina divus koalīcijas partnerus un nosēžas pa vidu: "Izrunājiet!"?
Nē, nav bijis, un, es domāju, tas neko nedotu. Premjers vada Ministru kabinetu, katram ministram ir sava joma, ar kuru viņš nodarbojas, savukārt ministri var savā starpā gan sadarboties, gan nesadarboties. Ja es skatos uz KPV LV un JKP ministriem, es varu izteikt atzinīgus vārdus satiksmes ministram, ar kuru mums ir kopēji transporta un enerģētikas jautājumi, ekonomikas celšana caur loģistikas un tranzīta veicināšanu, caur ostām. Varu teikt arī atzinīgus vārdus par izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku attiecībā uz sadarbību Nodarbinātības padomē, kurā esmu arī es kā ekonomikas ministrs un labklājības ministre un mēs skatāmies, kā mums attīstīt nodarbinātības virzienus. Ļoti laba sadarbība!
Nu, savukārt ar tieslietu ministru ne pārāk. Viņš ir izteicies asi gan par iekšlietu ministru, gan par ekonomikas ministru, nesen redzēju, ka viņš arī par premjeru ir negatīvi izteicies. Par ģenerālprokuroru – neapšaubāmi, par tiesu varu – arī dažādi jautājumi. Tā kā šis cilvēks kā mazs puika apsaukājas uz visiem. Tā es to redzu.
Es uz to reaģēju vēsi, man tas nešķiet emociju vērts. Es domāju, ka premjers pats skatās uz katra ministra darbu vai neizdarībām un neapšaubāmi vienlaicīgi arī rēķina, cik balsu ir viņa koalīcijas atbalstam. Tas arī ir viss.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 17. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Nja
Jo ātrāk valdība sabruks
priecōgais NEBALSOTĀJS