Pārsteidz bailes atvērt "čekas maisus"

Daudzi uzskata, ka mūsu problēmu cēlonis ir tas, ka pie varas ir kādreizējie komunisti, komjaunieši. Ja būtu notikusi lielā tīrīšana, esošo vietā nāktu jauni, politiski nesabojāti, tad Latvija zeltu un plauktu. Piekrītat?

Es nedomāju, ka tas dotu efektu. Īstais laiks tam ir nokavēts. Igauņi to izdarīja agrāk. Bet mani arī pārsteidz tās bailes, kas pie mums ir, par čekas maisu atvēršanu.

Kā to skaidrojat?

Domāju, ka ir cilvēki, kas baidās un kam ir liela ietekme. Es esmu ar abām rokām par atvēršanu. Ja kāds baidās par sekām, es vienmēr piesaucu piemēru par sevi – padomju laikos man visu laiku bija tas krusts, ka esmu bijis izsūtīts Sibīrijā. Nu un kas? Apzinājos – ja gribu ko sasniegt, man jābūt vislabākajam. Ja esi vajadzīgs, uz daudz ko pievērs acis. Otrkārt, jāvērtē katrs cilvēks ļoti individuāli. Vai kāds saka ko ļoti negatīvu par Anatoliju Gorbunovu? Viņš bija viens no lielākajiem kompartijas vadītājiem Latvijā. Vai par Brazausku Lietuvā? Ja viņi būtu pret savas valsts neatkarību, te būtu bijušas lielākas problēmas plašāku bruņotu konfliktu veidā. Tādēļ visus funkcionārus nevar vērtēt pēc viena mēra. Un vēl viens aspekts. Ja tu padomju laikā kaut ko gribēji sasniegt, skaidrs, ka tev bija jāpilda arī noteiktas prasības. Ja nebiji partijā, saprotams, ka vadošos amatos netiki. Es arī varēju kolhozā palikt par traktoristu. Vai tas būtu bijis labāk? Būtu dzēris šņabi un visus kritizējis. Bet komunisti arī bija dažādi. Man nepatika tie, kas virzījās partijas darbā. Tas bija saistīts ar lielu muldēšanu un melošanu. Bet, ja partijā iestājās, lai būtu netraucēta profesionālā izaugsme, lielu problēmu nesaskatu. Piemēram, es biju aviācijā. Kā virsniekam man partijā bija jābūt. Nekad nedarbojos partijas amatos. Biju savā jomā augstskolas pasniedzējs, nodarbojos ar zinātnisko darbu.