Epidemiologs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē informēja, ka attiecībā uz Covid-19 pacientu stacionēšanu redzams, ka septiņu dienu laikā stacionēti 759 cilvēki, kas ir par 18% mazāk nekā iepriekšējā periodā. Neskatoties uz to, joprojām pietiekami daudz pacientu dienā nepieciešama stacionēšana, tāpat nepieņemami liels ir aizpildīto gultasvietu rādītājs.
"Vēl sliktāk ir tas, ka starp šiem stacionāros ievietotajiem pieaug to pacientu skaits, kuriem ir īpaši smags veselības stāvoklis. Pēdējie dati liecina, ka ir virs 90 cilvēkiem, turklāt šiem īpašiem smagā stāvoklī esošiem pacientiem ir nepieciešams ilgāk pavadīt laiku stacionārā," paskaidroja Perevoščikovs.
Runājot par prognozētajiem scenārijiem, ja tiktu mazināti ierobežojošie pasākumi, epidemiologs norādīja, ka citās ES valstīs stingrie pasākumi palīdzēja mazināt inficēšanās gadījumus, taču, tiklīdz pasākumi tika mīkstināti, tas noveda pie jauna Covid-19 "pacēluma".
"Pat Francija ar saviem stingrajiem ierobežojošajiem pasākumiem turpina tos ieviest pie tāda saslimstības līmeņa, kas ir divas reizes zemāks nekā patlaban Latvijā. Līdzīgi ir arī Vācijā, kur saslimstība ir divas reizes zemāka nekā patlaban Latvijā," norādīja speciālists.
Epidemiologiem bažas radot arī jauno Covid-19 paveidu parādīšanās Eiropā. Latvijā konstatēti jau pieci gadījumi, kad cilvēki inficējušies ar Lielbritānijas "jauniem vīrusa celmiem". "Mēs turpinām strādāt ar konkrētajiem gadījumiem. Tie ir tikai atklātie, un, ļoti iespējams, ka ir gadījumi, kas patlaban nav atklāti," piebilda Perevoščikovs.
"Tie dramatiskie scenāriji saistībā ar jauno koronavīrusa paveidu ir redzami Īrijā, kur vērojams trešais pacēlums, kas vairākas reizes pārsniedz gan pirmo, gan otro vīrusa pacēlumu. Līdzīgas tendences vērojamas Portugālē, kur, visticamāk, ievests Brazīlijas celms, piebilda Perevoščikovs."
Tāpat epidemiologs atgādināja jau vakar veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) pausto, ka iespēja lemt par pakāpenisku Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu mazināšanu Latvijā būtu, ja divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar vīrusu samazinātos no esošajiem 689 gadījumiem līdz aptuveni 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
"Tad varam domāt par pusnormālu dzīvi pie situācijas, kāda bija vērojama pērn novembra pirmajā nedēļā," piebilda Perevoššcikovs.
Janu vīrusa celmu izplatīšanos palīdzētu novērst ierobežojošo pasākumu ievērošana. Spriežot pēc ierobežojošo pasākumu efektivitātes, kopumā 85% gadījumu šie pasākumi devuši savu efektu. "Tas liecina, ka daļa sabiedrības joprojām turpina neievēro pasākumus dzīvesvietās, savstarpējos kontaktos un citviet. Tā rezultātā šī cilvēku daļa pakļauj inficēšanās riskam citus cilvēkus," piebilda epidemiologs.
Jau ziņots, ka valdība vakar konceptuāli lēma pagarināt šobrīd noteiktos drošības ierobežojumus līdz ārkārtējās situācijas beigām, 7.februārim. Līdz tam laikam valdībai jālemj par ārkārtējās situācijas virzības nosacījumiem jeb tā dēvētā "luksofora principa" ieviešanu.