Politiska griba pret argumentiem

Ir atsākusies ažiotāža ap koncertzāli, bet tāda sajūta, ka primāra ir politiskā griba būvēt tieši uz AB dambja, nevis uzbūvēt ko tādu, kas apmierina mūziķu un klausītāju vajadzības. Vai arī es maldos?

Uz šo jautājumu jau atbildējāt pats. Diemžēl arī šajās it kā profesionālajās diskusijās izskan: "Atbalstām AB dambi. Punkts." Būtu nepieciešams izanalizēt citas alternatīvas vietas. Nē, Latvijas Arhitektu savienības padome uzskatīja, ka tas nav nepieciešams, jo birojs Nams esot jau veicis tā saukto izpēti. Ko viņi aplūkoja? Matrožu ielu. Mūkupurvu. Vai Imantā, Bolderājas dzelzceļa malā kaut kādu vietu starp vecajiem ražošanas korpusiem... Bezjēdzīgi sākt par kaut ko tādu vispār runāt.

Speciāli piemeklētas vietas, kuras automātiski atmetam.

Tieši tā.

Kādas, pēc jūsu domām, būtu reālākas alternatīvas?

Netālu no citām nozīmīgākām kultūras iestādēm – Operas, Nacionālā teātra, Nacionālā mākslas muzeja. Laba vieta ir Uzvaras parka malā pie Aleksandra Grīna bulvāra, starp Slokas ielu un Raņķa dambi. Tagadējais mēra vietas izpildītājs Burova kungs saka: jā, mēs to piedāvājam, bet tas nav labi. Argumentu nebija, kas nav labi. Ļoti zīmīgi, ka Arhitektu savienības padomē tika izplatīta ainavu arhitektu vēstule, kurā viņi atbalsta Matrožu ielu vai Mūkupurvu – apmēram Jūrkalnes ielas un Jūrmalas šosejas krustojumā. Bet viņi esot pret Uzvaras parku. Beigās viņiem bija otra vēstule ar atbalstu vienīgi AB dambim. Birojs Nams saliek visus šādus atzinumus, arī savus, tabulā. Pēc tās viss neder, izņemot AB dambi. Un tā ir analīze, ko pasūta Kultūras ministrija.

Faktiski taču būtu jāanalizē satiksmes pieejamība, cilvēku plūsmas, izskats un iekļaušanās vidē, iespējamā ietilpība, attālums no centra, nevis tas, vai kādām organizācijām patīk vai ne.

Ļoti pareizi jūs sakāt. Man liekas, ka tas ir pats par sevi saprotams. Bet ir ainavu arhitektu vēstule, kurā viņi kategoriski iebilst pret Uzvaras laukuma "aizbūvēšanu". Kāda aizbūvēšana? Tā ir parka tālākā mala pie Slokas ielas, kur parks ir panīcis. Tur ir ideāla pieejamība – divas transporta maģistrāles, transporta pietura pie durvīm, tuvu centram.

Iznākot no koncertzāles, iet cauri parkam ir patīkamāk nekā iet gar Daugavu, pa tiltu...

Un koncertzāle viena pati arī nav uzturama, ja tur nav klāt apkalpes un citu sabiedriski nozīmīgu objektu, kas pievelk publiku un uz kurieni vārda tiešā nozīmē ikdienā cilvēki atnes naudu. Tas ir jāintegrē ar koncertzāles ideju, jo pretējā gadījumā iegūsim celtni, kuras uzturēšana būs neiespējami dārga. To rāda pasaules pilsētu pieredze. Milzīgais Lucernas kultūras un kongresu centrs pašvaldībai izmaksā pusotra miljona Šveices franku gadā, lai vienkārši uzturētu, nav runa par būvēšanas izmaksu atpelnīšanu.

Konkrētajā gadījumā arhitekts Jānis Dripe, kultūras ministres padomnieks, aktivitātes par būvēšanu AB dambī organizē. Rezultātā visas apspriešanas profesionālajās organizācijās notiek, kā saka, vienos vārtos. Netiek pat uzklausīti argumenti, kurus jūs uzreiz pieminējāt kā acīmredzamus, kaut būdams, teiksim, ne tieši šīs jomas speciālists. Tiek turpināts runāt, ka koncertzāles vietā mums ir vajadzīgs notikums, mums ir vajadzīgs kaut kas sevišķs.

Uzvaras parka maliņā jau arī var būt moderns, mūsdienīgs, sevišķs un tajā pašā laikā vidē iederīgs, funkcionāls risinājums?

Par to nav nekādu šaubu. Interesanti, ka arhitekts Andis Sīlis šo pašu salauzīto apjomu piedāvājumu bija uzlicis arī Pasažieru termināļa vietā.

Kā tas tur izskatījās?

Ļoti normāli. Tur tā zemes josla ir platāka. Šādu priekšlikumu izskatīja Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas kopējā sēdē ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem. 

Tiesa šajā sēdē pusotras stundas 10 pieredzējušiem un cienījamiem arhitektiem mēģināja ieskaidrot, ka jābūvē vienīgi uz AB dambja. 

LNSO direktore Indra Lūkina pat paziņoja: ja mēs steidzīgi nesāksim būvēt AB dambī zāli, tad pēc 10 gadiem Latvijā nebūs ne tikai simfoniskā orķestra, bet vispār neskanēs simfoniskā mūzika.

Tas izklausās pēc šantāžas.

Tādi apgalvojumi tur skan, jā... Viņi stāsta vienu un to pašu: 2004. gadā izvēlējās vietu, 2006. gadā notika konkurss, kurā uzvarēja arhitekta Anda Sīļa priekšlikums, un, ja pēc vismaz 15 gadiem nebūvēs atbilstoši konkursa rezultātiem, tad tie būšot jāpasludina kā spēkā neesoši.