Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 18. maijs
Inese, Inesis, Ēriks

Projektētājs: Latvijas ceļu kvalitāte norāda uz nepietiekamo finansējumu

Lielākās problēmas ceļu kvalitātei rada tiem piešķirtais nepietiekamais finansējums, piektdien ceļu nozares konferencē sacīja ceļu projektētājs, SIA Projekts EAE vadītājs Edgars Krūmiņš.

Viņš skaidroja, ka ar piešķirto finansējumu nevar atļauties būvēt jaunus ceļus, kur tas būtu nepieciešams, bet jāmēģina labot pirms 30-40 gadiem vai vēl agrāk būvēti ceļi, bet labots ceļš nav salīdzināms ar jaunu. 

Krūmiņa ieskatā kvalitātes uzlabošanai nozarei būtu jābūt sabalansētākai ar daudz stabilāku un prognozējamāku valsts finansējumu.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) tehniskais direktors Endijs Līdaks piekrita, ka patlaban ar minimāliem līdzekļiem tiek mēģināts panākt maksimālu pārbūvēta ceļa garumu. 

"Atjaunojamajos posmos redzam, ka tur būtu nepieciešams darīt vairāk, bet līdzekļi tam nav piešķirti. Līdz ar to arī atjaunotos posmos defekti veidojas ātrāk," teica Līdaks. 

Vienlaikus LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš norādīja, ka arī tad, ja atjaunotā 10 kilometrus garā posmā kādās divās-trīs vietās atkal sāk veidoties bedres un plaisas, tas tomēr ir ievērojams uzlabojums, un prasa daudz mazāk līdzekļu turpmākiem remontiem.

Krūmiņš piebilda, ka jebkuram ceļam ir noteikts kalpošanas laiks, tostarp ceļa seguma dilumkārtai tie ir septiņi-astoņi gadi. Pēc šī laika seguma virskārta ir jāmaina, bet finansējuma trūkuma dēļ nereti šis laika periods tiek "pastiepts garāks". Ja segumu laikus neatjauno, ceļa bojājumu procesi sāk notikt ātrāk.

Alberiņš informēja, ka būtiski ceļu būves kvalitātes uzlabojumi 2023.gadā nebija vērojami. 2019.-2022.gadā kvalitāti ietekmējuši dažādi ģeopolitiski notikumi, kas radīja problēmas piegāžu ķēdēs un materiālu kvalitātē, taču 2023.gadā kvalitāte nav uzlabojusies un cēloņi meklējami iekšējos procesos. 

LVC Ceļu laboratorijas speciālisti 2022.gadā veikuši 93 pārbaudes un atbilstošs rezultāts konstatēts 63 pārbaudēs, savukārt 2023.gadā veiktas 97 pārbaudes un atbilstošs rezultāts konstatēts 70 pārbaudēs, informēja Alberiņš. Viņš piebilda, ka konstatēti ievērojami uzlabojumi asfalta paraugos, bet nav uzlabojumu granulometriskajos paraugos. 

Alberiņš stāstīja, ka gadījumos, kad tiek konstatētas kvalitātes problēmas, LVC liek veikt pārbūvi vai arī piemēro cenas samazinājumu. Gala pārbaudē, ja neatbilstība nav pārāk liela, būvniekam ceļa posmu pārbūvēt neliek, bet piemēro cenas samazinājumu un pieprasa papildu garantijas. 2023.gadā LVC būtiski palielināja piemērojamo cenas samazinājumu par putekļu saturu minerālmateriālos. 

Jau ziņots, ka LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis piektdien konferencē sacīja, ka ar plānoto finansējumu turpmākajos gados nebūs iespējams panākt uzlabojumus valsts autoceļu tīklā. 

Līdz ar to galvenais nākamo gadu mērķis būs saglabāt pēdējos gados sasniegto līmeni, veicot seguma atjaunošanas darbus, un saglabājot iespēju līdz lielākajiem reģionālajiem centriem aizbraukt pa ceļiem ar pietiekami labu segumu.

Savukārt patlaban sliktā stāvoklī esošie ceļi ilgstoši paliks sliktā stāvoklī, jo ar seguma atjaunošanas darbiem to stāvokli uzlabot nav iespējams, sacīja Lazdovskis. 

Tāpat ziņots, ka šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu. Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums.

Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem - 220 kilometru garumā - un uz valsts vietējiem autoceļiem - 159 kilometru garumā. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometra garumā.

Fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem skaidrojams ar finansējuma struktūru - šogad no valsts budžeta ir pieejams par 3 miljoniem eiro vairāk vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai, skaidro LVC. Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu tiek veikti administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.

No šogad remontējamajiem 450 kilometriem valsts ceļu 193 kilometros atjaunos asfaltbetona segumu, 123 kilometrus pārbūvēs, savukārt 67 kilometriem grants ceļu veiks divkārtu virsmas apstrādi. Taps arī gājēju un velosipēdistu infrastruktūru kopumā 24 kilometru garumā. Tiks pārbūvēti pieci tilti, vēl septiņus nojauks un uzbūvēs no jauna.

Lielākie būvdarbu objekti šajā sezonā būs Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Bērzkrogam, kur tiks pabeigta pērn iesāktā pārbūve. Iepriekšējā vasarā sāktie darbi turpināsies arī uz Rīgas apvedceļa Babītē. Abos posmos autobraucējiem arī šogad būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sabiedriskais medijs apmaldījies

Krievu valoda piecdesmit gadus Latvijā bija okupācijas valoda, kurā centās salauzt, pakļaut un rusificēt, bet pēdējos trīsdesmit gadus – galvenais simbols un protesta forma tiem, kuri ir nemierā...

Krievijas austrumu pagrieziens

Piektdien noslēdzas Krievijas līdera Vladimira Putina divas dienas ilgā oficiālā vizīte Ķīnā, kura vienlaikus bija arī simbolisks viņa pirmais brauciens uz ārvalstīm pēc piektās pārvēlēšanas v...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē