13. augustā valdībā, iespējams, skatīs jautājumu par jūsu apstiprināšanu LU rektora amatā. Ņemot vērā pēdējo nedēļu kaislības ap šo tēmu, kāda ir jūsu prognoze – vai jautājumu skatīs ar vēsu prātu un konstruktīvi, vai arī varam sagaidīt karstas diskusijas?
Šobrīd gan vēl nezinu, vai tiešām šajā valdības sēdē šo jautājumu skatīs (intervija notika 7. augustā – red.), jo tas viss ir atkarīgs no iekļaušanas dienas kārtībā, taču jebkurā gadījumā ceru, ka šo jautājumu skatīs no tiesiskā viedokļa, proti – vai rektora vēlēšanu procesā ir vai nav bijuši kādi Augstskolu likuma vai LU Satversmes pārkāpumi. Gan universitāte, gan starptautiskas juridiskās auditoru kompānijas konstatējušas, ka šādu pārkāpumu nav. Taču, redzot visas pēdējā laika aktivitātes un retoriku, kas par šo tēmu dzirdēts, manuprāt, tas jau ir kļuvis par politizētu jautājumu, kas faktiski iziet ārpus tiesiskā ietvara, kādā šis jautājums būtu jāskata.
Kuri ir galvenie faktori, kas jums liek domāt, ka šis jautājums jau ir kļuvis par politisko intrigu tematu?
Jau pats ziņojums – informācija no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) par to, ka viņi ir saskatījuši pārkāpumus, kas liedz atbalstīt rektora apstiprināšanu Ministru kabinetā, parādījās atklātībā televīzijā 11. jūlijā, kad patiesībā vēl nekādu pārbaudes rezultātu nemaz nebija, nerunājot par atzinumu. No Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pieprasījumu sniegt informāciju saņēmām vairākkārt, pēdējoreiz vēl jūlija vidū, kad atzinumam it kā jau vajadzēja būt gatavam. Arī IZM jautājumi par iespējamajiem pārkāpumiem vēlēšanās vispirms izskanēja preses konferencē 17. jūlijā, bet rakstveida vēstule 19. jūlijā tika izsūtīta bez atsauces uz IKVD atzinumu, ko saņēmām darbam tikai 22. jūlijā. Jau 25. jūlijā sniedzām izsmeļošu atbildi uz IZM uzdotajiem jautājumiem un atspēkojām visus pārmetumus. Taču līdz pat šai dienai neesam saņēmuši nekādu atbildi, reakciju vai jebkādu atgriezenisko saiti ne no ministrijas, ne no IKVD – vai viņi ir saņēmuši mūsu atbildes, vai viņiem ir saprotams mūsu skaidrojums, vai viņi mūsu argumentiem piekrīt vai nepiekrīt – un ja ne, kāds ir iemesls.
Turklāt LU šobrīd ir jau saņēmusi divu starptautisko juridisko biroju tiesiskā audita atzinumus, kas apstiprina LU pozīciju, proti, ka rektora vēlēšanas ir notikušas tiesiski, atbilstoši likumam, atbilstoši normatīvajiem aktiem un rezultāts ir leģitīms. Un, manuprāt, šie abi atzinumi, piemēram, PriceWaterhouseCoopers tiesiskā audita slēdziens, būtu jāpievieno tiem dokumentiem, kurus IZM sūtīs izskatīšanai valdībā. Diemžēl ministres Ilgas Šuplinskas vismaz publiski paustā attieksme ir tāda, ka viņiem nav nekas jāsaskaņo, arī ne ar LU, ka viņai ir savs viedoklis par šo jautājumu un attiecīgi ar to arī iet uz valdību. Taču, manuprāt, ir skaidri redzams, ka ministrijas rīcībā ir vai nu nepilnīga, vai kļūdaina informācija. Brīžiem pat tiek pieminēti tik kuriozi "fakti", kas liek domāt, ka ne IKVD, ne IZM nav nopietni iepazinušies ar Augstskolu likuma normām. Piemēram, ka rektoram neesot tiesību sasaukt augstskolas satversmes sapulci, kaut gan likums to paredz tiešā tekstā.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 13. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Jorens
Demokrātiski
Tālis Lūsim