Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), oficiālās vizītes laikā Rinkēvičs tikās ar Luksemburgas Lielhercogu Anrī, Luksemburgas Deputātu palātas prezidentu Marsu di Bartolomeo un ārlietu un Eiropas lietu ministru Žanu Aselbornu, lai apspriestu divpusējo attiecību aktualitātes, sadarbību reģionālajā Baltijas un Beniluksa valstu formātā, kā arī aktuālos Eiropas Savienības (ES), drošības un aizsardzības politikas jautājumus.
Ar Eiropas lietu ministru Rinkēvičs apsprieda sadarbību drošības un aizsardzības politikā, kiberdrošības jautājumus. Rinkēvičs pauda nepieciešamību turpināt NATO Varšavas samita lēmumu ieviešanu, kas skar jūras un gaisa komponentes. "Esmu pārliecināts, ka bez Latvijas dalības ES un NATO, mūsu valsts neatkarība ilgtermiņā tiktu apdraudēta. Latvija nepaļaujas tikai uz citiem, bet arī nopietni investē savā aizsardzībā. Jau ar nākamo gadu aizsardzībai atvēlēsim 2% no iekšzemes kopprodukta," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.
Amatpersonas arī apmainījās ar viedokļiem par Brexit. Rinkēvičs atzina, ka šobrīd vēl nevaram runāt par pietiekamu progresu Lielbritānijas izstāšanās sarunās no ES, jo ir nepieciešams panākt vienošanos par visiem izstāšanās sarunu jautājumiem, piemēram, pilsoņu tiesībām, finanšu noregulējumu un Īrijas robežas jautājumu, pirms varam pāriet uz diskusiju par ES un Lielbritānijas nākotnes attiecībām, tostarp par iespējamu pārejas periodu.
Rinkēvičam ar Aselbornu notika viedokļu apmaiņa par notiekošo diskusiju ES dalībvalstīs, kas skar Eiropas nākotnes jautājumu. Īpaša uzmanība tika veltīta Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera 13.septembra uzrunai par stāvokli ES un Francijas prezidenta Emanuela Makrona 26.septembra runai Parīzē, kas bija veltīta jautājumam par nepieciešamajām pārmaiņām ES.
Latvijas ārlietu ministrs pauda Latvijas vēlmi attīstīt ES projektu, balstoties uz jau sasniegto. "Status quo" un atkāpšanās nav Latvijas interesēs, pauda Rinkēvičs, piebilstot, ka valstīm, kas vēlas darīt vairāk, jādod iespēja veidot ciešāku sadarbību. Viņaprāt, ir svarīgi, ka šāda sadarbība ir atvērta visām dalībvalstīm. "Uz dažādajām idejām par Eiropas nākotni raudzīsimies caur šādu prizmu: vai tās stiprina ES vienotību, Latvijas ģeopolitisko drošību un piederību demokrātisko vērtību kopienai, dod iespēju ātrāk sasniegt ES dzīves līmeņa izlīdzināšanos, stiprina un veicina eirozonas stabilitāti," teica Rinkēvičs.
Viņš pauda viedokli par nepieciešamību ES daudzgadu budžetā pēc 2020.gada turpināt sekmēt ES iekšējo attīstību un konverģenci, kas ir būtiski Eiropas projekta attīstīšanai un iesāktai integrācijai. Ministrs vērsa uzmanību uz kohēzijas politikas nepieciešamību arī turpmāk, jo tā sniedz būtisku atbalstu jauno ES dalībvalstu izaugsmei, konverģētspējai, iekšējo reformu procesiem, tādējādi stiprinot ES iekšējo tirgu un tuvinot izpratnes par dažādiem jautājumiem - migrācija, sociālie standarti, klimats.
Savukārt tikšanās laikā ar Luksemburgas Lielhercogu Rinkēvičs pauda gandarījumu par teicamajām Latvijas un Luksemburgas attiecībām, ko raksturo aktīvs politiskais dialogs un cieša sadarbība ES un NATO. Ministrs arī apliecināja, ka būsim priecīgi Latvijā uzņemt Viņa Karalisko Augstību Luksemburgas Lielhercogu Anrī.
Sarunā ar Luksemburgas Deputātu palātas prezidentu un palātas deputātiem Latvijas ārlietu ministrs pārrunāja aktuālos starptautisko attiecību jautājumus, tostarp enerģētikas politiku un Brexit. Latvijas ārlietu ministrs pateicās Luksemburgai, kuras karavīri ir izvietoti Lietuvā, par tās iesaisti NATO daudznacionālajā bataljonā Baltijas valstīs. Luksemburga plāno sniegt finansiālu atbalstu Latvijai daudznacionālā bataljona militārās infrastruktūras izbūvei.
Rinkēvičs pret tautu pašnoteikšanos